Biroja Blogs

09.07.2021.

Kā bija jānoformē tiesas sēžu protokoli miertiesās?

IT laikmetā atkal atgriežoties pie rakstveida tiesas sēžu protokolu sastādīšanas kriminālprocesā, varbūt tādā gadījumālīdzīgi kā starpkaru periodā tajā pašā tiesas sēdē lietas dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības vajadzētu pēdējiem arī nolasīt priekšā, lainekavējoties varētu veikt visus nepieciešamos labojumus. Vismaz tas būtu godīgi un cieņpilni pret advokātiem.  

1466. tēze:

Kriminālproc[esa] lik[uma] 173. p[ants] noteic, ka tiklab lietas dalībnieku, kā liecinieku liecības un paskaidrojumi, ierakstot tos tiesas sēdes protokolā, jānolasa priekšā tām personām, no kurām tie nākuši, pārlabojami pēc norādījumiem un parakstāmi no šām personām. Sūdzētāja konkrētā lietā norāda, ka viņa nemaz neesot devusi tādus paskaidrojumus, kādi ierakstīti miertiesneša sēdes protokolā, un ka šie ierakstītie paskaidrojumi viņai neesot zināmi, neesot viņai ne nolasīti priekšā, nedz no viņas parakstīti. Šādi sūdzētājas paskaidrojumi atrod pastiprinājuu miertiesneša sēdes protokolā, no kura nav redzams, ka sūdzētājai būtu nolasīts protokolā ievestais ieraksts, kurš nav arī parakstīt no sūdzētājas. Bet uz šādā kārtā, pretēji Kriminālproc[esa] lik[uma] 173. p[anta] noteiktai kārtībai, ierakstītiem sūdzētājas itkā dotiem paskaidrojumiem ir dibināts Apgabaltiesas attaisnojošais spriedums, kurš tādēļ nav atstājams spēkā.

(1927. g[ada] 20. dec[embra] spr[iedums] Tontegoda u.c. l[ietā] Nr. 1194)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1919. g. 31. līdz 1928. gada 31. decembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1927.