Biroja Blogs

28.06.2021.

Dr. iur. cand. Egons Rusanovs, Bc. iur. Maria Zvonareva

Replikas saturs krimināltiesvedībā [Ievads]

Jau iepriekš lasītāji tika iepazīstināti ar viedokli, kas saistīts ar jaunāko Latvijas Republikas Senāta atziņu par replikas [1] saturu. [2]

Atgādināsim, ka 2021. gada 16. jūnijā Latvijas Republikas Senāts lietā SKK- 98/2021, atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību kādā krimināllietā, cita starpā izteica arī savus secinājumus par Kriminālprocesa likuma [3] 507. panta pirmās daļas piemērošanu atbilstoši 2020. gada 11. jūnija grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2020. gada 6. jūlijā. [4]

«No apelācijas instances tiesas [..] sēdes protokola redzams, ka tiesa nav liegusi aizstāvim izteikt repliku. Tiesa pārtraukusi aizstāvi replikas laikā un norādījusi, ka aizstāvim ir jāizsakās par prokurora debašu runu, nevis par prokurora replikā teikto. Šāds tiesas norādījums izriet no Kriminālprocesa likuma 507. panta pirmās daļas, kura tostarp noteic, ka tiesas sēdes priekšsēdētājs var pārtraukt repliku, ja lietas dalībnieka replikā nerunā par debašu runu. No lietas materiāliem redzams, ka aizstāvja replika tiesai iesniegta arī rakstveidā.»

Autoru ieskatā tamlīdzīgs augstākās instances tiesas secinājums acīmredzami ir ārpus Latvijas kriminālprocesa tradīcijas (ja gribat – doktrīnas), kas bija nemainīga līdz pat pavisam nesenam laikam. Tādējādi autori šī raksta ietvaros vēlas aplūkot replikas institūta vēsturisko ģenēzi Latvijas kriminālprocesā.

Taču pirms to paveikt, iespējams, jau atkārtojoties, būtu vērts vēlreiz vērst uzmanību uz šo pārmaiņu patiesajiem iemesliem. Jāatzīst, ka šī liga sākotnēji diemžēl netika pienācīgi novērtēta. Nu tā jau ir kļuvusi par kaut ko līdzīgu sērgai. Sākotnējā uzjautrinošā «bezkompromisa tiesiskuma» teorētiskā kondīcija ar savu neveiklo un pat pliekano izteiksmes stilu [5] nu jau patiešām ir kļuvusi par realitāti.

Lai kā tur arī nebūtu, ir noticis visnotaļ radikāls kriminālpolitiskais pavērsiens noziedzības kontroles kriminālprocesa modeļa virzienā, [6] kas nozīmē, ka objektīvajā realitātē jeb faktiski darbojas nekas cits kā vainīguma prezumpcijas princips, kas ne tikai ietekmē, bet arī nosaka un pat it kā pašsaprotami attaisno jebkādas vaļības attiecībā uz tiesību uz aizstāvību ierobežošanu.

Tādējādi, pateicoties tieši šīm jaunākajām tendencēm postpadomju Latvijas kriminālprocesā, šobrīd kā sēnes pēc lietus parādās aizvien diskutablākas novitātes, apliecinot to, ka atteikšanās no doktrināliem pamatiem noved pie tiesību relatīvisma un pie bīstama novatorisma, kas agri vai vēlu rezultēsies patvaļā. [7] Ironiski ir arī tas, ka padomju kriminālprocesa ikdiena, ko atliku likām izbaudīja viens no raksta autoriem, – nepieļaujama atsevišķu tiesas sastāvu un valsts apsūdzētāja procesuālā alianse lietās, kur pēdējais minētais dažādu iemeslu dēļ nespēj pienācīgi un adekvāti pildīt savas funkcijas, ‑ līdzīgā veidā nereti diemžēl jau kļūst par pašsaprotamību arī šobrīd.

Tie gan ir viena no autoriem personiskie novērojumi tiesas zālēs, kas saprotamu iemeslu dēļ varētu tikt uztverti kritiski, uzskatot par nepamatotu subjektīvismu. Lai tā būtu. Un tomēr, šie vērojumi spītīgi liecina, ka, nereti upurējot veselīgu procesuālo sacīksti, procesuālās priekšrocības visdažādākajos veidos nepelnīti tiek piešķirtas prokuroram it kā vienota cēla mērķa – noziedzības apkarošana – labad.

Taču notiesāšana par katru cenu degradē krimināltiesvedības būtību. Un līdz ar to tā vienlaicīgi degradē pilsoniskas sabiedrības galveno garantiju – tiesiskumu, ko nodrošina vienīgi neatkarīga tiesa.

Nožēlas vērta ir arī tāda parādība, kad konkrētam apsūdzētajam vai aizstāvju grupai, kas praksē izmanto zināmas «procesuālās tehnoloģijas», ja tā drīkst izteikties, ad hoc [8] tiek izgudroti un pēc tam lobēti attiecīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, lai par katru cenu nepieļautu intensīvā un intelektuālā darba augļu izmantošanu ne tikai efektīvas aizstāvības realizācijā konkrētajā lietā, bet arī būtībā visas tiesiskuma sistēmas stiprināšanā sabiedrībā.

Ierobežojumi tiesas debašu runu, replikas un pēdējā vārda sacīšanā pietiekoši acīmredzami bija projekts konkrētiem gadījumiem, kas bija vērsts pret pilnīgi konkrētām personālijām, kuru teiktais nereti šķita netīkams, neērts un acīmredzot vienlaikus reizēm arī grūti atspēkojams. Šobrīd dienas kārtībā jau ir cits projekts – kā panākt to, lai tiesvedībās krimināllietās aizstāvībai apgrūtinātu iespētu piekļuvei tiesas sēžu gaitas audioierakstiem. Kādēļ? Lai nebūtu iespējams efektīvi izmantot elektroniski dokumentētus kriminālprocesuālos pārkāpumus un jelkādas, pat mazākās, patvaļas izpausmes. Lai nebūtu iespējams precīzi citēt liecinošo personu izteikumus, kas nereti ir visnotaļ attālu no valsts apsūdzībai vēlamā naratīva.

Un tomēr. Cik gan tālu savā uzpūtīgumā un stipri vien pārspīlētajā pašnovērtējumā var aiziet tamlīdzīgu grozījumu pelēkie kardināli un vienlaicīgi arī to patiesā labuma guvēji! Tad vismaz godīgi atzīsim to!

Taču skaidrs, ka tas viss nenotika pēkšņi vienā dienā. Un tikpat skaidrs ir tas, ka arī vienā dienā diemžēl tas viss nepazudīs nebūtībā.

Tāpat pilnīgi skaidrs ir arī tas, ka pēdējā laikā jau gluži vai «satrakojies Saeimas printeris» [9] nevieš pat ne mazāko cerību, ka kaut kas uz labo pusi varētu mainīties vismaz tuvākajā laikā.

Tādēļ šīs publikācijas gauži pieticīgais nolūks ir vienīgi vismaz laipni aprādīt zināmu novitāšu autoriem un to izpildītājiem, ka tiktāl, ciktāl kriminālprocesa primārais mērķis ir pat kaut vai būtu vienīgi objektīvās jeb materiālās patiesības noskaidrošana, aizstāvība replikā ir tiesīga konstruktīvi atbildēt uz visu, kas vien no apsūdzības puses bija izskanējis tiesas izmeklēšanā, tiesas debašu un arī prokurora izteiktās replikas laikā.

[1]         Replika [latīņu val. replicare, tulkojumā liekt atpakaļ, dot atpakaļ] – 1. īsa piezīme, asprātīga piebilde, iebilde, izteikums (dialogā, diskusijā, debatēs); 2. piezīme, starpsauciens no vietas (sapulcē, sanāksmē u. tml.); 3. teātrī – frāze, ko aktieris pasaka, atbildot uz dialogā iesaistītā sarunbiedra vārdiem; personāža pēdējie vārdi pirms cita personāža teksta vai kādas darbības; 4. mūzikā – muzikālas frāzes atkartojums citā balsī vai citā toņkārtā; iekritiens, īss motīvs vai neliela frāze; 5. mākslas darba atkārtojums, ko darinājis pats autors (atšķirībā no kopijas); 6. jurisprudencē – iebildumi pret pušu debatēs izteiktajiem konstatējumiem, vērtējumiem, raksturojumiem un juridiskajiem secinājumiem; tiesības uz pēdējo repliku vienmēr ir aizstāvim vai tiesājamajam, ja aizstāvis tiesas sēdē nepiedalās.

Ilustrētā svešvārdu vārdnīca. I. Andersone, I. Čerņevska, I. Kalniņa u. c. Rīga: Izdevniecība Avots, 2019, 708.–709. lpp.

[2]         Rusanovs E. Komentārs: replika saistībā ar Latvijas Republikas Senāta jaunāko atziņu par repliku.

Pieejams: Komentārs: replika saistībā ar Latvijas Republikas Senāta jaunāko atziņu par repliku [aplūkots 2021. gada 22. jūnijā].

[3]         Kriminālprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 11.05.2005., Nr. 74.

[4]         Grozījumi Kriminālprocesa likumā. Latvijas Vēstnesis, 22.06.2020., Nr. 119C.

[5]         Rusanovs E. Justīcija rūtainos flaneļa kreklos. Pieejams: Justīcija rūtainos flaneļa kreklos [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā]

Rusanovs E. Selektīvais Una Lex- Una Justicia Omnibus. Bezkompromisa tiesiskums praksē. Pieejams: Selektīvais Una Lex- Una Justicia Omnibus [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

[6]         Saskaņā ar ASV kriminālprocesuālo tiesību zinātnieka Herberta Leslija Pakera (Herbert Leslie Packer, 1925–1972) vēl šobrīd populāro un vispāratzīto teoriju kriminālprocesu ietekmē attiecīgās valsts kriminālpolitiskā izšķiršanās par savām prioritātēm divu hipotētisko kriminālprocesa modeļu (konstrukciju) – pienācīga procesa modelis un noziedzības kontroles modelis – ietvaros.

Sīkāk sk.

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Nobeigums] Pieejams: Nobeigums [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Vai H. Pakera prognoze par virzīšanos uz pienācīgā procesa modeli ir pareiza?] Pieejams: Vai H. Pakera prognoze par virzīšanos uz pienācīgā procesa modeli ir pareiza? [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Federālais habeas corpus] Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/herberta-pakera-divu-kriminalprocesa-modelu-doktrina-federalais-habeas-corpus/ [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Process apelācijas instancē] Pieejams: Federālais habeas corpus [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Vienošanās par vainas atzīšanu] Pieejams: Vienošanās par vainas atzīšanu [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Drošības nauda vai cietums] Pieejams: Drošības nauda vai cietums [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Nopratināšana pēc likumīga aresta] Pieejams: Nopratināšana pēc likumīga aresta [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Arests kriminālprocesā] Pieejams: Arests kriminālprocesā [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Vērtības kriminālprocesuālajās sistēmās] turpinājums Pieejams: Vērtības kriminālprocesuālajās sistēmās II [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Vērtības kriminālprocesuālajās sistēmās] Pieejams: Vērtības kriminālprocesuālajās sistēmās I [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Ievads Herberta Pakera teorijā] Pieejams: [Ievads Herberta Pakera teorijā [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Ievads] Pieejams: Ievads [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Nedaudz par pašu H. Pakeru] Pieejams: Nedaudz par pašu H. Pakeru [aplūkots 2021. gada 25. jūnijā].

[7]         Rusanovs E., Skutele S. Herberta Pakera divu kriminālprocesa modeļu doktrīna [Vērtības kriminālprocesuālajās sistēmās]. Pieejams: Vērtības kriminālprocesuālajās sistēmās I [aplūkots 2021. gada 24. jūnijā].

[8]             Ad hoc (latīņu val.) – «šim nolūkam», «šim gadījumam».

[9]         Nicīgi izsmejošie apzīmējumi «satrakojies printeris» (krievu val. – «взбесившийся принтер») vai «valsts muļķe» (krievu val. – «госдура») – vārdu spēle ar krievu valodas vārdu «Госдума» (Valsts Dome – Krievijas Federācijas parlaments) parādījās 2012.–2013. gadā, kad Krievijas likumdevējs pret Rietumvalstīm vērstā propagandas histērijā, it kā tuvotos pasaules gals, steigā vienu pēc otra pieņēma represīva rakstura likumus.

Госдума: «взбесившийся принтер» или Россия в миниатюре? Pieejams:: Госдума: «взбесившийся принтер» или Россия в миниатюре [aplūkots 2021. gada 24. jūnijā].