«Turklāt viņš atceras arī to, ka viss saprātīgais ir vienots veselums un rūpes par visiem cilvēkiem atbilst cilvēka iedabai, bet atzinību jātiecas gūt nevis no katra, bet tikai no tiem, kuri dzīvo saskaņā ar dabu. Bet par tiem, kuri tā nedzīvo, viņš pastāvīgi atceras, kādi tie ir mājās un ārpus mājas [..]. Tad, lūk, viņš nerēķināsies ar šādu cilvēku cildinājumiem, jo viņi netīk arī paši sev.»