«Ja Freida skola pārstāv uzskatu, ka ik vienā māksliniekā ir infantili autoerotiski ierobežota personība, tad šis spriedums var derēt attiecībā pret mākslinieku kā personu, bet ne kā pret radītāju. Jo radītājs nav vis autoerotisks, heteroerotisks vai vispār erotisks, bet gan visaugstākajā pakāpē objektīvs, bezpersonisks, jā, pat necilvēcīgs vai pārcilvēcīgs, jo kā mākslinieks viņš ir savs darbs, nevis cilvēks.»