«Vienīgās atlikušās kopējās kultūras «liturģijas» formas ir liberālās valsts un tirgus cildināšana. Nacionāli svētki ir kļuvuši par ieganstu iepirkties, un tādas iepirkšanās dienas kā «Melnā piektdiena» ir kļuvušas par nacionāliem svētkiem. Šādas abstraktas līdzdalības formas raksturīgas sabiedrībai, kas ir atraisījusies no konkrētām saistībām un pietātes pret īpašiem rituāliem.»