«Vienmēr vajag būt gatavam divejādi. Vienā ziņā: darīt tikai to, kas ir tavā varā saskaņā ar valdnieka un likumdevēja saprātu cilvēku labā. Otrkārt, mainīt savu uzskatu, ja kāds atrodas, kas var izlabot vai citādi ievirzīt domu, tikai šai domas izmaiņai vienmēr jābalstās uz kaut ko pārliecinošu – vai nu taisnību, vai kopēju labumu, vai kaut ko tādu, nevis [jānotiek] tāpēc vien, ka tā šķitusi patīkama vai slavu sološa.»