«Viss, kas ir kaut kādā mērā skaists, ir skaists pats par sevi un sevī pilnīgs, un uzslava kā daļa tajā neiekļaujas: no uzslavas tas nekļūst nedz labāks, nedz sliktāks. Es teikto attiecinu arī uz to, ko parasti pieņemts dēvēt par skaisto: vai nu tas būs dabas radīts, vai mākslas priekšmets. Nudien, kas gan vēl ir vajadzīgs īsteni skaistajam? Tikpat maz, cik likumam, tikpat maz, cik patiesībai, cik labvēlībai un pieticībai. Ko no tā visa slava var padarīt skaistu, ko pārmetumi sagandēt? Vai smaragds kļūst sliktāks, ja to neuzslavēs?»