«[N]emaz nav tik dīvaini, ka tieši mākslinieks – aplūkojot viņu kā veselumu – kritiski analītiskajai psiholoģijai sniedz īpaši bagātīgu materiālu. Viņa dzīve nepieciešamā kārtā ir pārpilna konfliktiem, jo viņā cīnās divi spēki: ikdienišķais cilvēks ar viņa pamatotajām pretenzijām uz laimi, apmierinātību un dzīves nodrošinātību, no vienas puses, un nesaudzīga radoša kaisle, kas iemin pīšļos visas personiskās vēlmes, – no otras puses.»