«Antikultūra ir sekas tādam režīmam, kurā standartizētas tiesības aizstāj vispārīgas neformālas normas, pēdējās noraidot kā apspiedošas. Tā vienlaikus ir sekas universālam un homogēnam tirgum, kas rada monokultūru, kura – līdzīgi kā tās analogs lauksaimniecībā – ieņem un iznīcina pārējās pieredzē, vēsturē un attiecīgajā vietā balstītās kultūras. Abas šīs liberālās antikultūras puses tādejādi mūs atbrīvo no citiem konkrētiem cilvēkiem un attiecībām, aizstājot paražas ar abstraktām un depersonalizētām tiesībām, atraisot no personiskiem pienākumiem un parādiem un aizstājot to ar visuresošiem tiesisku sankciju draudiem un vispārīgu finansiālu parādu jūgu.»