Biroja Blogs

25.04.2024.

Atmiņas kā vīns – labākas paliek ar laiku

Aizstāvis: Tad es jums vēlreiz pavaicāšu, ja jūs pārliecinājāties, ka tas ir jūsu parakstīts dokuments, kā sanāca, ka [sākotnējā] iesniegumā [..] neviens vārds šeit par [apsūdzēto] nav minēts. Vai jūs varat to izskaidrot?

Liecinieks: Nezinu, aizmirsu laikam.

Pēc brīža

Aizstāvis: Mani interesē, kā jūs, cilvēks ar sūdzībām par atmiņu, pēc dažām dienām – pēc četrām dienām – atcerējāties, ka [apsūdzētais] tomēr arī no jums ir ņēmis naudu.

Liecinieks: Es tagad visu atcerējos! Es nevēlējos sākotnēji sniegt liecības par [apsūdzēto].

Aizstāvis: Kāpēc?

Liecinieks: Tā nolēmu!

* No pirmās instances tiesas sēdes gaitas.