Liecinieka tiesības neliecināt kriminālprocesā, kurā ir iesaistīts viņa tuvinieks, ir absolūtas.

2021. tēze

Kā uz sprieduma atcelšanas iemeslu apsūdzētais Z. savā kasācijas sūdzībā aizrāda, ka viņa apelācijas atsauksmē uzdotais liecinieks K., kas bija ieradies tiesas sēdē, atteicies no liecības došanas aiz tā iemesla, ka viņš ir apsūdzētā Z. līdzapsūdzētā E. K. tēvs, kādēļ tiesa, saskaņā ar Krimināluproc. lik. 116. p., šo liecinieku nav nopratinājusi, kas, pēc apsūdzētā Z. domām, nesaskanot ar minētā panta noteikumiem, jo, ja liecinieks arī varēja atteikties no liecības došanas attiecībā uz savu apsūdzēto dēlu, tad tomēr viņš bij nopratināms attiecībā uz citiem apsūdzētiem. Šāds apsūdzētā ieskats neatrod pastiprinājumu minētā Krimlinālproc. lik. 116. pantā, jo, pēc šī panta izpratnes, tajā minēto personu tiesība atteikties no liecības došanas pamatojas vienīgi uz viņu radnieciskām attiecībām ar apsūdzēto, bet neatkarājas no tā, kas uz viņām, kā uz lieciniekiem, atsaucies, vai no viņu apliecināmo apstākļu nozīmes. Kādēļ, nenopratinot atteikušos no liecības došanas apsūdzētā E. K. tēvu, kaut arī par apstākļiem, kas attiektos tikai uz lidzapsūdzēto Z., Apgabaltiesa ir rīkojusēs saskaņā ar Kriminalproc. lik. 116. p. noteikumiem.

(1929. g[ada] 25. marta spr[iedums] Zauermaņa l[ietā] Nr. 268.)