Biroja Blogs

13.07.2020.

Mag. iur. Juris Janums

Priekšlikums dekriminalizēt Krimināllikuma 180. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, paredzot par to administratīvo atbildību

2019. gadā no kopumā 39 906 valstī reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 10 740 
(26, 9 %) noziedzīgu nodarījumu ir reģistrēti pēc Krimināllikuma 180. panta, proti, tās ir zādzības, piesavināšanās vai krāpšanas nelielā apmērā, t.i. apmērā, kur izdarītā noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība nepārsniedz vienu tai brīdī Latvijā noteiktās mēnešalgas apmēru (kopš 2018. gada EUR 430), piemēram, par ievārījuma burciņas, konservu bundžas vai alkoholiskā dzēriena pudeles zādzību.[1] 

Turklāt laika posmā no 2012. līdz 2019. gadam noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 180. panta īpatsvars procentuāli pret valstī kopumā reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ik gadu ir tikai pieaudzis, proti,  no 20,3 % līdz 26,9 %. [2]

Tāpat, kā zināms, 92,4 % no noziedzīgo nodarījumu skaita Latvijā izmeklē Valsts policija, [3] tostarp pieminētos noziedzīgos nodarījumus pēc Krimināllikuma 180. panta. 

Te turklāt jāpiebilst, ka saskaņā ar LR IeM Valsts policijas Reglamentu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu veic tikai daļa no Valsts policijas, t.i., Kriminālpolicija.[4] Turklāt, kā liecina Valsts policijas interneta vietnē publicētais vakanču saraksts, tad Valsts policijā konstanti vērojams  kadru trūkumus Kriminālpolicijā dažādās Valsts policijas struktūrvienībās.[5]

Tādējādi, jau tā nenokomplektēto Valsts policijas Kriminālpolicijas sastāvu teju par trešdaļu no izmeklējamajām lietām noslogo ar krimināllietu izmeklēšanu pēc Krimināllikuma 180. panta. Turklāt, kā liecina šādu krimināllietu prakse, šādās lietās nereti tiek iesaistīta arī Valsts policijas Kārtības policija, kuras redzeslokā galvenokārt nonāk personas, kuras izdarījušas noziedzīgos nodarījumus pēc Krimināllikuma 180. panta. Proti, nereti krimināllietu pēc Krimināllikuma 180. panta materiālos varam lasīt tieši Valsts policijas Kārtības policijas inspektoru ziņojumus, ka nodarījumu izdarījusī persona ir labi zināma Kārtības policijas darbiniekiem un jau iepriekš ir bijusi tās redzeslokā par citiem – pamatā – administratīviem pārkāpumiem. 

Tāpat ne mazāk būtisks aspekts ir, cik valstij izmaksā kriminālprocess lietās pēc Krimināllikuma 180. panta, t.i., gan šāda noziedzīga nodarījuma izmeklēšana, gan kriminālvajāšana (lietas virzība prokuratūrā līdz apsūdzībai un lietas nodošanai tiesai vai pabeigšanai ar prokurora priekšrakstu), gan iztiesāšana, gan, visbeidzot, sods. 

Proti, piemēram, persona nozog no pārtikas veikala plaukta 2 alkohola dzēriena pudeles, to videokamerās pamana veikala apsargs, bet, kad apsargs ienāk tirdzniecības zālē, zaglis jau devies prom. Apsargs izsauc policiju, ierodas policijas darbinieki. Tiek pieņemts iesniegums. Tālāk policijas iecirknī tiek izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Tad policija atkal dodas uz notikuma vietu, lai veiktu notikuma vietas fotografēšanu, apskati un shēmas sastādīšanu. Tiek izņemts video ieraksts. Nopratināti liecinieki – apsargs un veikala pārdevējs. Tad atkal iecirknī tiek apskatīts video un sagatavots apskates protokols ar foto izdrukām. Tad Kārtības policijas darbinieki sastāda pāris ziņojumus. Iespējams, ja video ir redzama seja vai ir citas raksturīgas pazīmes, piemēram, tetovējums vai apģērbs, policisti – parasti tieši Kārtības policijas darbinieki – uzreiz atpazīst personu. Līdz ar to izmeklētājs nopratina arī kolēģus no Kārtības policijas – parasti viena policijas iecirkņa ietvaros, kam seko uzrādīšana atpazīšanai, nolūkā identificēt un nofiksēt lietā (dokumentāli) aizdomās turētā identitāti. Pēcāk, attiecīgā persona tiek uzaicināta ierasties uz konkrēto policijas iecirkni, nosūtot tai pavēsti uz deklarēto adresi – ja tāda personai ir, jo nereti tā varētu būt arī cietums vai ārstniecības iestāde, no kuras persona nereti nesen ir iznākusi ārā. Līdz ar to persona neierodas, jo faktiski pavēsti nesaņem. Tas, savukārt, formāli veido vienu no apcietinājuma pamatiem –  pirmstiesas kriminālprocesa traucēšana – līdztekus automātiskajam pamatam, ka Krimināllikuma 180. pants paredz brīvības atņemšanu sodu. Tādējādi izmeklētājs dodas ar attiecīgu ierosinājumu uz tiesu, kur, pieaicinot advokātu, personai tiek aizmuguriski piemērots apcietinājums un tā tiek izsludināta meklēšanā. Pēc kā personu ātri vien atrod, parasti par kādu administratīvo pārkāpumu, piemēram, alkohola lietošanu publiskā vietā, un ievieto cietumā. Tad personai tiek uzrādīti attiecīgie procesuālie dokumenti un tā tiek nopratināta, atkal uzaicinot advokātu, ja vien persona nav labprātīgi atteikusies no advokāta, pēc kā lieta tiek nodota kriminālvajāšanai prokuratūrai. Tad prokurors, iepazinies ar lietu, sastāda apsūdzību un dodas uz cietumu, lai uzrādīto to personai, atkal pieaicinot advokātu. Vienlaikus, ja persona to vēlas, tai tiek izsniegtas krimināllietas materiālu kopija. Pēcāk prokurors virza lietu tiesu vai retos gadījumos izbeidz to ar priekšrakstu par sodu (retos, jo ir ierobežots pieejamajās sankcijās un nevar lemt kā tiesa par būtiskiem cilvēktiesību ierobežojumiem). Tad lietu izskata tiesa, kur, ja persona atzīst sodu, vidēji lietu izskata 1-2 tiesas sēdēs bez iegūto pierādījumu pārbaudes, atkal pieaicinot advokātu, izņemot, ja persona nav izteikusi vēlmi skatīt lietu bez advokāta klātbūtnes. Visbeidzot, apsūdzētais no tiesas tiek konvojēts atpakaļ uz cietumu, kur izcieš sodu, piemēram, par 1 velosipēda zādzību, protams, atkarībā no zagļa personības (piemēram, ja zaglis ir recidīvists) –, var piespriest 1-2  mēnešus ilgu īslaicīgu brīvības atņemšanu. Parasti, lielāko daļu soda zaglis jau ir izcietis, ja vien nav daudz velosipēdu, piemēram, un neilgi pēc notiesājošā sprieduma ir atkal brīvībā. 

Taču, ņemot vērā iepriekš minēto zādzības gadījuma virzības piemēru, iedomāsimies, cik tas varētu izmaksāt valstij un cik ļoti noslogo – policijas, prokuratūras, tiesas un, visbeidzot, Ieslodzījuma vietu pārvaldes vai Valsts probācijas dienesta darbu.

Tā, piemēram, saskaņā ar Tiesu administrācijas apkopotās statistikas datiem laikā no 2015. līdz 2020. gada pēc Krimināllikuma 180. panta notiesātas 12 077 personas (iespējams, ka kāda no personām ir tiesāta vairākkārtīgi)[6], taču tas nemaina faktu, ka notikušas vismaz 12 077 tiesas sēdes. 

 Tāpat saskaņā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2019. gada statistiku no 2465 ieslodzītajiem 516 (20,9 %) ieslodzītie izcieš sodu pēc Krimināllikuma 180. panta.[7]

Tādējādi, varam aptuveni aplēst, cik daudz policistu un viņu darba laika nepieciešama, lai izmeklētu šādu lietu, cik maksā kriminālvajāšana (prokurora darbs), advokāta darbs, tiesas (tiesneša, tiesas sekretāra, tiesneša palīga un tulka) darbs un, visbeidzot, sodu izpildes institūcijas darbs – vai nu Valsts probācijas dienesta darbs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbs. Salīdzinot šīs izmaksas ar nozagtās preces vērtību – atgādināsim – tā ir mazāka vai vienāda ar EUR 430 – ir skaidrs, ka kriminālprocess lietās pēc Krimināllikuma 180. panta ir acīmredzami nesamērojami dārgs. 

Bijušais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers gadu no gada jau bija norādījis uz nesamērīgo resursu tērēšanu lietās pēc Krimināllikuma 180. panta, kā arī pamatoti norādīja, ka «Lietuva daļēji šos noziegumus dekriminalizējusi, ieviešot 112 eiro slieksni, un par mazu zādzību kaimiņos piemēro sabiedrisko darbu, naudas sodu vai administratīvo arestu līdz 15 diennaktīm»[8].

Tāpat presē juristi ir atzinuši, ka «galvenais ieguvums no dekriminalizācijas būtu Kriminālpolicijas atslogošana no mazsvarīgām lietām, kā arī noziedzības statistikas uzlabošana. Turpmāk ar ievārījuma zagļiem varētu nodarboties iecirkņa inspektori vai patruļpolicija. Ar nepilngadīgajiem attiecīgi nepilngadīgo lietu inspektori.»[9] Turklāt bijusī Iekšlietu ministre Linda Mūrniece turpat «skaidroja: «Policistiem ir jābūt uz ielām un jārada sabiedrībai drošības apziņa, nevis jāsēž kabinetos un jāraksta papīri par maznozīmīgām lietām!»»[10]

Turklāt 2018. gadā Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs presē norādīja, ka « bodniekiem ir vienalga, vai zaglis tiek sodīts pēc kriminālprocesa vai administratīvā kodeksa normām. Lai juridiskie teorētiķi izlemj, kuru ceļu iet. Galvenais, lai sods būtu ātrs un neizbēgams. Kā Vācijā, kur lēmums tiek pieņemts 24 stundu laikā pēc zagļa pieķeršanas. Vai Norvēģijā, kur ir noteikta uzkrājoša summa, pēc kuras sasniegšanas zagļa nodarītais kaitējums tiek atzīts par būtisku.»[11]

Līdz ar to, lai atslogotu tiesībaizsardzības iestāžu, tostarp prokuratūras, darbu un tiesu sistēmu kopumā ar mērķi palielināt noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, piedāvāju dekriminalizēt Krimināllikuma 180. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, aizstājot to ar administratīvo atbildību, un iesniedzu gan portālā manabalss.lv, gan izskatīšanai Jums pēc Jūsu kompetences šādus priekšlikumos grozījumiem attiecīgajos likumos:

Grozījumi Krimināllikumā

Izdarīt Krimināllikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15. nr.; 2000, 12., 13. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 11., 16., 22., 23. nr.; 2003, 10., 15. nr.; 2004, 2., 3., 4., 6., 11., 12., 13. nr.; 2005, 2., 11., 12., 13., 20., 21. nr.; 2006, 1., 7., 22. nr.; 2007, 3., 15. nr.; 2008, 3., 24. nr.; 2009, 13., 15., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178., 199. nr.; 2011, 99., 117., 148., 199. nr.; 2012, 202. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 66., 70., 105., 204., 214. nr.; 2015, 11., 34., 227., 235. nr.; 2016, 31., 59., 81., 254. nr.; 2017, 124., 132. nr.; 2018, 90., 210. nr.; 2019, 123., 130. nr.; 2020, 119.C nr.) šādu grozījumu:

Izslēgt 180. pantu.

Grozījumi likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību»

Izdarīt likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 1999, 7., 23. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 12., 23. nr.; 2003, 2. nr.; 2007, 6., 12. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193. nr.; 2010, 178. nr.; 2011, 167., 199. nr.; 2012, 121. nr.; 2013, 38., 92. nr.; 2014, 123. nr.; 2015, 104., 227. nr.; 2016, 31., 71. nr.; 2017, 36., 124., 194. nr.; 2018, 244. nr., 2019, 200.A, 236.A nr.; 2020, 119.C nr.) šādus grozījumus:

1. 18.pantā svītrot vārdus «, arī nelielā apmērā,».
2. Izslēgt 22.pantu.

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā

Izdarīt Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 96. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

«Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pret īpašumu un pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā»

2. Papildināt 1.pantu pēc vārda «nodrošināt» ar vārdiem «īpašuma aizsardzību,».
3. Papildināt 2.panta pirmo daļu pēc vārda «pārkāpumu» ar vārdiem «īpašuma aizsardzības,».
4. Papildināt likumu ar I1 nodaļu šādā redakcijā:

«I prim nodaļa. 

Administratīvie pārkāpumi pret īpašumu 

2. prim pants. Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā

Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos, ja administratīvā pārkāpuma priekšmeta kopējā vērtība, kas nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām, pārkāpuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 400 naudas soda vienībām.»

[1]            Latvijas Republikas Prokuratūras Gada pārskati. Pieejami: http://www.prokuratura.gov.lv/lv/noderigi/gada-parskati [aplūkots 06.07.2020.]

[2]             Turpat

[3]             Valsts policijas 2019. gada pārskats. Pieejams: http://www.vp.gov.lv/doc_upl/vp_gada_parskats.pdf  [aplūkots 06.07.2020.]

[4]             Valsts policijas Reglaments. Pieejams: http://www.vp.gov.lv/doc_upl/vp_reglaments_2010.pdf [aplūkots 06.07.2020.]

[5]             Darba piedāvājumi Valsts policijā. Pieejami: http://www.vp.gov.lv/?id=408[aplūkots 06.07.2020.]

[6]             Tiesu administrācijas statistika par notiesātajām personām pēc panta. Pieejama: https://dati.ta.gov.lv/ [aplūkots 06.07.2020.]

[7]            Ieslodzījumā vietu pārvaldes publicējamā statistika 2019 Pieejama: http://www.ievp.gov.lv/index.php/publikacijas/statistika [aplūkots 06.07.2020.]

[8]             Vai par nozagtu ievārījuma burku jāiet cietumā? Pieejams: https://nra.lv/latvija/245858-vai-par-nozagtu-ievarijuma-burku-jaiet-cietuma.htm [aplūkots 06.07.2020.]

[9]            Turpat

[10]          Turpat

[11]          Turpat