Biroja Blogs

31.08.2020.

Mg. iur. Juris Janums

Kriptovalūtas konfiskācijas krimināltiesiskie aspekti

Ar 2019. gada 10. oktobra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lēmumu, iespējams, pirmo reizi Latvijas vēsturē tika konfiscēta ar noziedzīgu nodarījumu saistīta un noziedzīgā ceļā iegūta kriptovalūta, [1] kas atklāja atsevišķus problēmjautājumus tās īstenošanā.

Taču, iekams aplūkot minētos problēmjautājumus, būtu jāsaprot, kas ir kriptovalūta un kas ir blokķēde. Tā «kriptovalūta ir prece ar noteiktu vērtību, kas vienlaikus ir arī maiņas līdzeklis, kas ar kriptogrāfijas metodēm šifrētā veidā pastāv blokķēdē datorsistēmu atmiņā.»[2] Savukārt, «blokķēde ir decentralizēta sistēma, kurā ieraksta ar Bitcoin vai citu kriptovalūtu veiktos darījumus, kas glabājas vairākos datoros, kas ir savstarpēji saistīti vienādranga tīklā.»[3] Tālāk neiedziļinoties sīkāk abu minēto jēdzienu analīzē, atliek vien norādīt, ka vēl joprojām likumdevējs nav pārņēmis doktrīnā nostiprināto kriptovalūtas jēdzienu tā legāldefinīcijā, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 1. panta 2.2 punktā kriptovalūta joprojām tiek dēvēta par virtuālo valūtu. Tomēr, neskatoties uz atbilstošas legāldefinīcijas trūkumu, vismaz tiesu praksē, [4] tostarp 2019. gada 10. oktobra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lēmumā [5] tiek lietots atbilstošākais jēdziens – kriptovalūta.

Tālāk, iespējams, nākamais jautājums, kurš varētu rasties: «Kāpēc, iespējams, pirmais konfiskācijas gadījums Latvijas vēsturē bija tikai 2019. gada 10. oktobrī, ja reiz kriptovalūta pastāv jau gandrīz 10 gadus?» Acīmredzot, spriežot pēc likumdevēja 2020. gada 11. jūnija Grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL) [6], kriptovalūtas konfiskācijai, iespējams, nebija skaidra procesuālā regulējuma, t.sk. noteikta kārtība rīcībai ar šo noziedzīgi iegūtas mantas veidu – t.i. Ministru kabineta noteikumi, kuru izstrādei tagad KPL 365 panta 2.1 daļā ir ietverts deleģējums un kas vēl nav izstrādāti. Taču autora ieskatā minētie grozījumi autora ieskatā nebija nepieciešami, ko arī apstiprināja fakts, ka, neskatoties uz iepriekš pieminēto grozījumu neesamību, Valsts ieņēmumu dienests jau tobrīd esošo normatīvo aktu ietvaros, proti, saskaņā ar likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 8. panta trešo punktu, izpildot 2019. gada 10. oktobra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lēmumu, īstenoja valstij piekritīgās [lasīt – konfiscējamās] mantas realizāciju, izsludinot cenu aptauju 0,0222 BTC (Bitcoin), [7] kuru tirgus vērtība tolaik bija ~210 EUR [8]. Jāpiebilst, ka starptautiski šāda pieeja nav nekas jauns, proti, tā, piemēram, ASV Tieslietu ministrijas Maršalu dienests 2018.gada janvārī īstenojis noziedzīgi iegūtas kriptovalūtas realizāciju, kur par 31 milj. ASV dolāriem realizēti 3813 BTC, no kuriem 1600 BTC par 13.2 milj. ASV dolāru iegādājusies ASV reģistrēts uzņēmums AS Riot Blockchain Inc.. [9] Kas turklāt ir uzmanības vērts jautājums, runājot par ierēdņu atbildību realizācijas efektīvā organizēšanā, ir apstāklis, ka no izsoles izsludināšanas brīža līdz izsoles noslēgumam izsolāmo BTC tirgus vērtība saruka par 11 milj. ASV dolāru. [10]

Ņemot vērā pēdējo apstākli par BTC vērtības kritumu ASV kriptovalūtas realizācijas gadījumā, neliela atkāpe par kriptovalūtas vērtības nozīmi. Proti, kriptovalūtas vērtībai ir juridiska nozīme, kvalificējot attiecīgo noziedzīgo nodarījumu, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā (Krimināllikuma 195. panta trešā daļa). Līdz ar to Krimināllikumā paredzētā noziedzīgā nodarījumā kvalifikāciju cita starpā nosaka kriptovalūtas kā noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtība noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī.

Taču regulējums kriptovalūtas konfiskācijas kārtībai nebūt nav vienīgais problēmjautājums, kurš jāatrisina realizējot valstij piekritīgo kriptovalūtu. Proti, savu izaicinājumu tās piespiedu bezatlīdzības atsavināšanā valsts īpašumā sniedz arī pašas kriptovalūtas tehniskās īpašības. Proti, kā norādīts šā raksta sākumā kriptovalūtas definīcijā –, kriptovalūta pastāv blokķēdē vairākos datoros, kas ir savstarpēji saistīti vienādranga (peer-to-peer) tīklā, kas turklāt nereti ir pat starptautisks tīkls. Līdz ar to kriptovalūtu kā bezķermenisku lietu pašu par sevi nav iespējams izņemt vai arestēt KPL izpratnē.

Vēl jo vairāk, kā jau norādīts – kriptovalūta pastāv «ar kriptogrāfijas metodēm šifrētā veidā.» [11] Tātad, lai varētu rīkoties ar kriptovalūtu, tās atšifrēšanai blokķēdē [lasīt – ar kriptovalūtu saistīto darījumu uzskaites žurnālā] ir nepieciešama kriptovalūtas [at]šifrēšanas atslēga [12]. Te arī nākamais problēmjautājums, proti, lai arī kriptovalūta galvenokārt atrodas publiski pieejamā blokķēdē bez šifrēšanas atslēgas to nav iespējams realizēt (konfiscēt). Taču, ja ir zināms, – kur vai pie kā atrodas lietotāja kriptovalūtas darījumu šifrēšanas atslēga (neatkarīgi no formas kādā tā atrodas, t.i. elektroniski vai analogā (piemēram, papīra) formā), – var izņemt un arestēt šifrēšanas atslēgu, lai ar šo atslēgu piekļūtu pēdējā ar to veiktā darījuma kriptovalūtas apmēram.

No iepriekš minētā, likumsakarīgi atklājas arī nākamais problēmjautājums, uz ko 2019. gada 10. oktobra Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas lēmuma izpildē tolaik norādīja IT eksperti, proti, «tas, kas [ekspertu] satrauc[a], – [, ka] VID nav pārskaitījuši to naudu [lasīt – kriptovalūtu]. Tā stāv[ēja] tai pašā maciņā. [Eksperts tobrīd] nezin[āja] visas lietas detaļas, bet [izdarīja pieņēmumu], ka šis noziedznieks nepārskaitīs kaut kur, kamēr VID mēģina pārdot to kriptovalūtu, garantēt nevar» [13]. Konkrētajā gadījumā gan «VID amatpersonām ir vienkārši paveicies, jo tika iedoti pieejas kodi konkrētajam maciņam.» [14] Taču, lai citreiz novērstu konfiscējamās kriptovalūtas nobēdzināšanu – KPL un, iespējams, topošajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredzēs realizācijas kārtību, būtu jāparedz, ka arestējot kriptovalūtu – valsts to nekavējoties, vismaz uz laiku, ieskaita savā «kriptovalūtas maciņā», pretējā gadījumā nav izslēgta tās neatļauta realizācija. Savukārt, alternatīvs priekšlikums – iepriekš minētajam – būtu paredzēt KPL aizliegumu kriptovalūtas īpašniekam, valdītājam, lietotājam vai turētājam, ja tāds ir zināms, piemēram, pie personas pie kuras atrasta šifrēšanas atslēga, aizliegumu ar to rīkoties vai to lietot, protams, ņemot vērā atbildību par šī aizlieguma pārkāpumu. Te vietā būtu pieminēt, ka, kā liecina autora personīgā pieredze, tad praksē valsts patiešām uz laiku ieskaita arestēto kriptovalūtu savā «kriptovalūtas maciņā». 

Šāda valsts rīcība gan rada daudz citu juridisku jautājumu, kuriem šoreiz gan autors nepievērsīsies, piemēram, tādus kā, vai valsts tādējādi atzīst kriptovalūtu kā oficiālu maksāšanas līdzekli? u.c. ar kriptovalūtas apriti saistītos tās juridiskas dabas jautājumus – tostarp ne mazāk būtiskos kriptovalūtas kā nemantiska īpašuma jautājumus un decentralizētas valūtas jautājumus. 

Visbeidzot, noslēdz jautājumu par blokķēdē esošās kriptovalūtas realizāciju (konfiskāciju), esot šifrēšanas atslēgai, jāņem vērā arī faktors, ka blokķēde var būt arī publiski nepieejama. Tādā gadījumā – publiski nepieejamā blokķēdē – esošu kriptovalūtu tehniski nebūs iespējams realizēt (konfiscēt) arī esot šifrēšanas atslēgai, jo gluži vienkārši attiecīgais vienādranga (peer-to-peer) tīkls ir publiski nepieejams jeb slēgts tīkls.

Raksta noslēgumā kāds kriptovalūtas konfiskācijas precedenta piemērs arī no starptautiskās prakses kopsakarā ar iepriekš minētajiem autora apsvērumiem. Tā laikā no 2013. gada līdz 2017. gadam persona ar pseidonīmu Āns interneta vietnē AVsnoop.club izplatīja 235,000 attēlu ar bērnu pornogrāfiju, par ko cita starpā saņēma atlīdzību arī kriptovalūtā BTC. 2018.gadā Āns tika notiesāts un viņam tika piespriesta brīvības atņemšana uz 1,5 gadu, kā arī piespriests naudas sods 696 miljonu Vonu apmērā (gandrīz 550 tūkst. eiro). Taču šajā lietā Korejā pirmoreiz kļuva aktuāls jautājums par noziedzīgi iegūtas mantas – kriptovalūtas 191 BTC apmērā – konfiskāciju. [15] 

Sūvonas tiesa – pirmās instances tiesa – savā 2018.gada 31.janvāra spriedumā daļā par prokurora lūgumu konfiscēt noziedzīgi iegūto kriptovalūtu, balstoties uz premisas, ka neidentificējami (neatpazīstami) noziedzīgi iegūti līdzekļi nevar būt konfiscējami, nosprieda, ka Bitcoin, ir elektroniskā formā esoši dati, kas nepastāv nedz kā fizika vienība [bezķermeniska lieta], nedz kā objektīvi pastāvoša standarta fiskāla vērtība [maksāšanas līdzeklis], līdz ar to tā nav atzīstama par konfiskācijas objektu. Vienlaikus tā vietā, lai konfiscētu ienākumus Bitcoin, tiesa piesprieda attiecīgu maksājumu fiat valūtā [faktiski noteica aizstāšanu]. [16]

Turpretim apelācijas instances tiesa atcēla pirmās instances tiesas spriedumu, atzīstot BTC kā mantisku vērtību un attiecīgi noteica BTC konfiskāciju. Apelācijas instances tiesas spriedums pamatots ar apsvērumiem, ka: 

  1. Iepriekš noteikts Bitcoin [datu] daudzums ir acīmredzami nošķirams no jebkuriem citiem elektroniskā formā pastāvošiem datiem, kurus var radīt vai kopēt neierobežotā daudzumā; 
  2. Elektroniskas datnes (faila) īpašuma vērtība var tikt atzīta tāpat kā nauda [dator]spēlēs kas atbilst mantai (vērtībai) Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē;
  3. Ir iespējams noteikt Bitcoin aprites daudzumu caur noteiktu e-maciņa adresi un privāto atslēgu;
  4. Atsevišķi veikali pieņem Bitcoin kā maksāšanas līdzekli saskaņā ar pastāvošo maiņas kursu likumīgā [fiat] valūtā. [17]

Korejas augstākā tiesa šajā daļā pievienojās apelācijas instances tiesas spriedumam, vienlaikus precizējot konfiscējamās BTC apjomu, t.i. tika noteikts konfiscēt 191 BTC (aptuvenā vērtība uz sprieduma brīdi 1,3 milj. eiro) no 216 BTC, kas tobrīd bija Ānarīcībā. [18]

Tādējādi minētais Korejas gadījums spilgti izgaismo un faktiski apstiprina jau iepriekš pieminētos problēmjautājumus kriptovalūtas konfiskācijas sakarā.

Raksta nobeigumā – minētā Korejas lietas atklāja arī kriminālistiski nozīmīgus apstākļus, izmeklējot krimināllietas, kas saistītas ar kriptovalūtas apriti. Proti, ASV nodokļu administrācijas (IRS) Kriminālizmeklēšanas nodaļas vadītājs Dons Forts atklāja, ka viens no panākumiem šajā lietā bija tas, ka tika noteikta Darknet servera fiziskā atrašanās vieta Dienvidkorejā, tādējādi bija iespējams noskaidrot visu ar bērnu pornogrāfijas apriti saistītos lietotājus, kuri slēpās aiz Bitcoin darījumiem, tādējādi, piemēram, izmeklēšanā tika piemērots apcietinājums personām (bērnu pornogrāfijas servera lietotājiem) no 38 valstīm pasaulē. [19] Tādējādi, blokķēde ir detalizēts, drošs un izsmeļošs publiski pieejams informācijas avots par darījumiem ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, ja vien ir zināma darījuma pušu identificējoša informācija, piemēram, oficiālo kriptovalūtu biržu klientu identifikācijas rezultātā iegūtās ziņas, vai arī zināma cita darījumu pušu identificējoša informācija vai atrastas šifrēšanas atslēgas.

[1]           Nebijis gadījums Latvijā – tiesa liek konfiscēt nelegāli iegūtu kriptovalūtu  [aplūkots 31.08.2020]

[2]           Janums J. Jaunas kriptovalūtas emisija un tās kolektīvās finansēšanas krimināltiesiskie aspekti. LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2018. 417. lpp.

[3]           Janums J. Blokķēdes krimināltiesiskās aizsardzības aspekti. LU 77. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2019. 118. lpp.

[4]           Anonimizētie nolēmumi [aplūkots 31.08.2020]

[5]           Nebijis gadījums Latvijā – tiesa liek konfiscēt nelegāli iegūtu kriptovalūtu [aplūkots 31.08.2020]

[6]           11.06.2020. Grozījumi Kriminālprocesa likumā [aplūkots 31.08.2020]

[7]           Rīcība ar valstij piekritīgo mantu [aplūkots 14.02.2020]

[8]           Top 100 Cryptocurrencies by Market Capitalization [aplūkots 31.08.2020]

[9]           U.S. Marshals Auction Completes the Sale of 3,800 BTC  [aplūkots 14.02.2020]

[10]        Turpat

[11]        Janums J. Jaunas kriptovalūtas emisija un tās kolektīvās finansēšanas krimināltiesiskie aspekti. LU 76. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2018. 417. lpp.

[12]        Janums J. Blokķēdes krimināltiesiskās aizsardzības aspekti. LU 77. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2019. 118. lpp.

[13]        VID atradis veidu, kā konfiscēt kriptovalūtu; IT speciālists norāda uz kādu dīvainību [aplūkots 31.08.2020]

[14]        Turpat

[15]        South Korea: Confiscation of Bitcoin criminal assets. International Financial Law Review. [aplūkots 31.08.2020]

[16]        Turpat

[17]        Turpat

[18]        Turpat

[19]        U.S., South Korea Bust Giant Child Porn Site by Following a Bitcoin Trail [aplūkots 31.08.2020]