Biroja Blogs

02.07.2021.

Dr. iur. cand. Egons Rusanovs

Par likumprojektu «Grozījumi Kriminālprocesa likumā»

2021. gada 29. aprīlī otrajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts likumprojekts «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» (Nr. 897/Lp13) [1]. Ar šo likumprojektu paredzēts ieviest e-krimināllietu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesās. 

Grozījumu Kriminālprocesa likumā anotācijā noteikts, ka «[l]ikumprojekts paredz gan tehniskus, gan saturiskus grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu atsevišķus procesus un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti kriminālprocesā» [2].

Iepazīstoties ar Grozījumu Kriminālprocesa likumā tekstu, secināms, ka turklāt paredzēts grozīt arī Kriminālprocesa likuma 482., 483., un 484. pantus, proti, regulējumu saistībā ar tiesas sēžu protokoliem.

Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz izmaiņas «tiesas sēdes protokola» definīcijā. Saskaņā ar šī brīža regulējumu tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā tiek fiksēta lietas iztiesāšanas gaita un tiesas sēdē pieņemtie lēmumi (Kriminālprocesa likuma 482. panta pirmā daļa). Savukārt ar Grozījumiem Kriminālprocesa likumā 482. panta pirmo daļu paredzēts izteikt šādi – «[t]iesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā rakstveidā fiksē lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus vai kas iegūts ar tehniskiem līdzekļiem, ja tiesas sēdi pilnā apjomā fiksē skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā.»

Turklāt arī Grozījumu Kriminālprocesa likumā anotācijā skaidrots, ka tiesas sēdes protokols turpmāk būs procesuāls dokuments, kuru var konstruēt divos veidos:

  1. rakstveidā fiksējot lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus;
  2. pilnā apjomā tiesas sēdes gaitu fiksējot skaņu vai skaņu un attēla ierakstā, tostarp izmantojot audio un video protokolu rīku. [3]

Līdz ar to no Kriminālprocesa likuma ir paredzēts izslēgt 483. pantu, kurā noteikts, ka iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksē, izmantojot skaņu vai attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus. Proti, līdz šim tiesas sēdes gaitas fiksēšana pilnā apjomā, izmantojot skaņu vai attēlu ierakstus vai citus tehniskos līdzekļus, ir bijusi obligāta prasība un atkāpes no tās bija pieļaujamas tikai izņēmuma gadījumos. [4] Jāuzsver, ka Grozījumi Kriminālprocesa likumā nenosaka, kādos gadījumos tiesas sēdes protokols sagatavojams rakstveidā, kādos – fiksējot skaņu vai skaņu un attēla ierakstā. Tādējādi prezumējams, ka katrā konkrētajā gadījumā tiesa varēs brīvi izvēlēties, kādā no Kriminālprocesa likumā minētajiem veidiem sagatavot tiesas sēdes protokolu. 

Šādas it kā nebūtiskas izmaiņas anotācijā pamatotas ar to, ka šobrīd praksē tiesas sēdes protokoli tiek fiksēti divos veidos – rakstveidā vai ar tehniskajiem līdzekļiem –, tādēļ arī esot nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likumā ietverto regulējumu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 483. pantu nepieciešams izslēgt, jo tiesas sēdes protokola regulējums tiekot pārcelts uz KPL 482. panta pirmo un 1. prim daļu. 

Papildus norādīts, ka «grozījums KPL 484. panta ceturtajā daļā ir precizējošs, nosakot, ka apsūdzētā, cietušā, liecinieka, eksperta, kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka, kura mantai uzlikts arests, liecības un citu procesā iesaistīto personu paskaidrojumus, tiesas debašu runas, replikas, apsūdzētā pēdējais vārds tiek fiksēts rakstveida tiesas sēdes protokolā. Šādā veidā, gadījumos, kad tiesas sēdes protokols tiks veidots tikai rakstveidā, tas ietvers nepieciešamo informāciju par tiesas sēdes gaitu.» [5]

Jānorāda, ka pienākums iztiesāšanas laikā tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksēt ar tehniskajiem līdzekļiem bija iekļauts jau Kriminālprocesa likuma pamata redakcijā. [6] Ņemot vērā to, ka šī procesuālā pienākuma izpilde ir atkarīga no tehniskā nodrošinājuma pieejamības, Kriminālprocesa likuma Pārejas noteikumu 12. punktā tika precizēts, ka šī norma ir spēkā tiesās, kurās ir nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Līdz ar to likumā tika paredzēts viens izņēmums, kad tiesas sēdes fiksēšana objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējama. 

Vēl nesenā pagātnē (2013. gada 31. decembrī) noslēdzās projekts «Tiesu modernizācija Latvijā», kura ietvaros ar videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtām tika aprīkotas visas Latvijas tiesas un ieslodzījuma vietas. Tā brīža tieslietu ministre, priecājoties par paveikto, norādīja, ka «[t]aisnīga tiesa sevī ietver tiesas neatkarību, tiesas pieejamību un efektīvu tiesas procesu saprātīgā termiņā. Latvijas un Šveices sadarbības projekts «Tiesu modernizācija Latvijā», kurš noslēdzās ar videokonferenču un tiesas sēdes gaitas skaņu ierakstu aprīkojuma uzstādīšanu visās Latvijas tiesās, ir vainagojies ar visu šo trīs elementu pilnveidi un nostiprināšanu. Mēs visi zinām, ka laiks ir nauda – līdz ar jauno tehnoloģiju ieviešanu ievērojami varēsim taupīt gan vienu, gan otru mūsu valsts un arī starpvalstu tiesvedības procesos, turklāt paliekot arī precīzāki un atvērtāki.» [7]

Salīdzinājumam jānorāda, ka tehnoloģiju piedāvātos risinājumus, sagatavojot tiesas sēžu protokolus, pretēji kriminālprocesam, citos procesos paredzēts saglabāt un pat stiprināt. Arī civilprocesā un administratīvajā procesā paredzēts ieviest e-lietas sistēmu tiesās. 

Šim nolūkam izstrādāts likumprojekts «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas šobrīd pieņemts pirmajā lasījumā. [8] Tas paredz, ka tiesas sēdes protokols ir sagatavojams par katru tiesas sēdi un papildus ir saglabāta prasība tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka «[t]ā kā tiesas sēdes gaita pilnā apjomā tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus, piemēram, atbilstošu audio vai video aparatūru, pilnīgi visa informācija, kas izskan vai citādi tiek demonstrēta tiesas sēdē, sākot ar to, ko tiesas sēdes vadītājs paziņo, atklājot tiesas sēdi (datums, tiesas sēdes vieta utt.), tiek piefiksēta un var tikt izmantota kopā ar elektronisko tiesas sēdes protokolu. Ņemot vērā minēto, Likumprojekts paredz grozījumus CPL 62. pantā, protokola satura prasības nosakot tikai tiem protokoliem, kas kādu iemeslu dēļ tiek sagatavoti situācijā, kad tiesas sēdes gaita netiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus.» [9]

Administratīvajā procesā likumdevējs pat vēlas uzsvērt nepieciešamību tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksēt, izmantojot tehniskos līdzekļus. Līdz šim likumdevējs Administratīvā procesa likuma 135. prim un 136. prim pantā bija noteicis, ka tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus (pēc tiesas ieskata). Savukārt likumprojekts «Grozījumi Administratīvā procesa likumā», ar kuriem plānots ieviest e-lietu, paredz grozīt arī iepriekš minētās normas un noteikt par pienākumu tiesas sēdes gaitu pilnā apjomā fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus. Jāpiebilst gan, ka grozījumi Administratīvā procesa likuma 135. prim panta pirmajā daļā satur arī izņēmumu, nosakot, ka pēc tiesas vai tiesneša ieskata tiesas sēdes gaitu var fiksēt, rakstot pilnu tiesas sēdes protokolu. [10]

Ņemot vērā, ka Saeima pavasara sesiju noslēdza 2021. gada 21. jūnijā, paredzams, ka šo likumprojektu trešajā lasījumā Saeima skatīs rudens sesijā, kas sāksies 2021. gada. 1. septembrī. [11]

Šādi Grozījumi Kriminālprocesa likumā rada ne tikai daudz jautājumu un atsauc atmiņā laikus, kad tiesas nebija aprīkotas ar attiecīgajām tehniskajām iekārtām, bet arī ir visnotaļ apstrīdami no zinātniskā viedokļa un to praktiskās nepieciešamības, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto mērķi un taisnīga procesa nodrošināšanu. Tādējādi iespējams jau pavisam drīz lasītājiem būs iespēja iepazīties ar šīs publikācijas autora detalizētāku komentāru par likumprojekta problēmātikas jautājumiem.

P. S. Būtībā tā būtu atgriešanās situācijā, kāda vēl bija pirms 7-8 gadiem. Publikācijas autors vēlētos padalīties ar vienu visnotaļ pamācošu un zīmīgu gadījumu no savas prakses.

Vēl 2013. gadā, kad jau sen tika moži ziņots par sekmīgu iepriekš minētā «Tiesu modernizācija Latvijā» projekta pabeigšanu, kāda krimināllieta ar apjomīgu tās materiālu sējumu un ievērojamu liecinošo personu skaitu pirmās instances tiesā tika izskatīta ļoti blīvā grafikā – 6., 8., 11., 13., 15., 18., 20., 22., 25. februārī un 7. martā. Uzsākot iztiesāšanu, aizstāvība lūdza veikt pilnu tiesas sēdes gaitas skaņu ierakstu, ievērojot, ka attiecīgajā tiesā jau bija uzstādīts skaņu ieraksta izdarīšanas aprīkojums. Tiesa šo lūgumu noraidīja, jo tehniskais personāls vēl neesot bijis apmācīts to lietot. Rezultātā tiesas sēdes protokols netika izveidots arī pēc pēdējās tiesas sēdes Kriminālprocesa likumā noteiktajā trīs darba dienu termiņā, tobrīd aizbildinoties arī ar tiesu sēžu sekretāres veselības stāvokli. Tādējādi aizstāvība tiesas sēdes protokolu uz 72 lapām saņēma vienīgi 26. martā, vienlaicīgi konstatējot tajā ļoti būtiskus trūkumus. Aizstāvība sagatavoja piezīmes par tiesas sēdes protokolu uz 171 lapas, izmantojot pašas veikto tehnisko ierakstu, vienlaicīgi lūdzot pagarināt piezīmju iesniegšanas termiņu līdz 15. aprīlim. Tiesa šo lūgumu noraidīja, sakot, ka likums neparedzot piezīmju termiņa iesniegšanas termiņa pagarināšanas iespēju. Tā tas patiešām arī ir. Bet kā tad paliek ar saprātīgu likumu normu piemērošanu, uz ko acīmredzot mēģinātu atsaukties minēto grozījumu projekta aizstāvētāji? 

Šeit nemaz netiek apspriesti iespējamie gadījumi, kad ārpus apsūdzošā naratīva atstātas svarīgas tiesas sēdes gaitas detaļas, kuras būtu elektroniski dokumentētas šobrīd pastāvošajā normatīvajā regulējumā. Citiem vārdiem sakot, piedāvātie grozījumi paver iespēju patvaļai. 

Tādēļ atliek vienīgi laipni atgādināt, ka likumam ir jābūt uzrakstītam tā, lai tamlīdzīga hipotētiska patvaļa pat hipotētiski nebūtu iespējama. Turklāt tam nemaz nevajag pielikt pārāk daudz pūļu. Patiesībā, tur vispār nav nepieciešamas jelkādas pūles. Vienkārši būtu jāparedz, ka tiesvedības gaita arī turpmāk obligāti tiek fiksēta skaņu ierakstā. Līdzīgi tam, kādu taku šobrīd konsekventi un pārliecinoši min civilprocess un administratīvais process. Tādēļ pilnīgi nav saprotams, kādēļ tiesvedība kriminālprocesā vienotā tiesu sistēmā varētu būt izņēmums. 

[1]         Likumprojekts «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» (Nr. 897/Lp13) izskatīšanai otrajā lasījumā. Pieejams: Grozījumi Kriminālprocesa likumā [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].

[2]         Likumprojekta «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» anotācija. Pieejams: Grozījumi Kriminālprocesa likumā – anotācija [aplūkots 2021. gada 21. jūnijā].

[3]         Turpat.

[4]         Piemēram, iestājoties Kriminālprocesa likuma pārejas noteikumu 12. punktā noteiktajiem apstākļiem, proti, ja nav nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

[5]         Likumprojekta «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» anotācija. Pieejams: Grozījumi Kriminālprocesa likumā – anotācija [aplūkots 2021. gada 21. jūnijā].

[6]         Kriminālprocesa likuma 483. panta pirmā daļa. Pamata redakcija. Pieņemts 2005. gada 21. aprīlī, stājās spēkā 2005. gada 1. oktobrī. Pieejams: Kriminālprocesa likuma 483. panta pirmā daļa. Pamata redakcija [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].

[7]         Noslēgusies Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta «Tiesu modernizācija Latvijā» īstenošana. Pieejams: Noslēgusies Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta «Tiesu modernizācija Latvijā» īstenošana [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].

[8]         Likumprojekts «Grozījumi Civilprocesa likumā». Pieejams: Grozījumi Civilprocesa likumā [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].

[9]         Likumprojekta «Grozījumi Civilprocesa likumā» sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija). Pieejams: Grozījumi Civilprocesa likumā anotācija [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].

[10]      Likumprojekts «Grozījumi Administratīvā procesa likumā». Pieejams: Grozījumi Administratīvā procesa likumā [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].

[11]      Saeimas šī gada pavasara sesiju plānots slēgt 21. jūnijā, rudens sesiju sākt 1. septembrī. Pieejams: Saeimas šī gada pavasara sesiju plānots slēgt 21. jūnijā, rudens sesiju sākt 1. septembrī [aplūkots 2021. gada 28. jūnijā].