Biroja Blogs

Raksti par materiālajām un formālajām krimināltiesībām

19.04.2024.

Dr. iur. cand. Egons Rusanovs

10. raksts

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību saglabāt tiesas sēdes gaitas fiksēšanu audio un video protokolu formā

Vēl iepriekšējā Saeimas sesijas laikā pirms došanās vasaras pārtraukumā 2021. gada 29. aprīlī otrajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts likumprojekts «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» (Nr. 897/Lp13) [1]. Saskaņā ar šo likumprojektu, ieviešot e-krimināllietu izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrā un tiesā, papildus tika paredzēts grozīt Kriminālprocesa likuma [2] 482., 483. un 484. pantu jeb regulējumu par tiesas sēžu protokoliem.

Proti, aplūkojot gan likumprojektu, gan tā anotāciju, konstatējams, ka grozījumi paredzēja to, ka tiesas sēdes protokoli turpmāk būs procesuāls dokuments, kuru var konstruēt divos veidos:

  • rakstveidā fiksējot lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus;
  • pilnā apjomā tiesas sēdes gaitu fiksējot skaņu vai skaņu un attēla ierakstā, tostarp izmantojot audio un video protokolu rīku.

Šāda likumdošanas iniciatīva, autora ieskatos, gan varēja radīt šaubas par to praktisko piemērojamību. Jau vien gramatiski lasot likumprojekta tekstu un to pavadošo anotāciju, konstatējamas neprecizitātes un dažādas interpretācijas tik, patiesībā, tehniskam un vienkāršam jautājumam. Turklāt radot kaut tikai iespējamas bažas arī par taisnīguma nodrošināšanu jeb saprātīgu kompromisu starp tiesas, valsts apsūdzības un aizstāvības interesēm.

Saistībā ar to šī raksta autors jau pauda savas pārdomas izdevumā «Jurista Vārds» publikācijā «Kam traucē krimināllietu tiesas sēžu obligātā fiksēšana» [3], izsakot cerību, ka publikācija izraisīs plašāku interesi, izpratni un, iespējams, novērsīs minēto likumdevēja aplamo ieceri.

Autors bija patīkami pārsteigts, uzzinot, ka publikācija ne tikai atrada domubiedrus, turpinot aizsākto diskusiju izdevumā «Jurista Vārds» [4], bet arī dzirdīgas ausis Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē.

Tādējādi 2021.gada 14. septembra rītā Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde, kuras sasaukšanu iniciēja apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, bija veltīta tikai vienam jautājumam – tiesas sēdes gaitas fiksēšana krimināllietās. [5]

Piedaloties dažādiem nozares ekspertiem, apakškomisija vienbalsīgi lēma, ka normai ir jābūt pietiekoši skaidrai un precīzai, tādējādi aicinot izskatīšanai pirms trešā lasījuma iesniegt priekšlikumus, piedāvājot papildināt normas projektu.

Vēl nav precīzi skaidrs, kāds izskatīsies «gala piedāvājums», tomēr šoreiz jāsaka, ka patīkami pārsteidza likumdevēja atsaucība un ieinteresētība jautājuma risināšanā. Tajā pašā laikā priekšā vēl ir gan Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde, gan Juridiskās komisijas sēde likumprojekta izskatīšanai pirms trešā lasījuma, kā arī Saeimas trešais lasījums. Patlaban zināms vien, ka apakškomisija darbu ar likumprojektu turpinās 2021. gada 21. septembrī.

Jebkurā gadījumā turpināsim sekot līdzi Saeimas pieņemtajiem jaunajiem, kā arī grozītajiem esošajiem normatīvajiem aktiem gan tiesas sēdes fiksēšanas kontekstā, gan arī citu jautājumu risināšanā. Turklāt iespējams jau pavisam drīz lasītājiem būs iespēja iepazīties arī ar detalizētāku komentāru par attiecīgajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā.

Tikmēr šobrīd uzdrīkstos savā un visas advokatūras vārdā pateikties par ieinteresētību dažādu perspektīvu aplūkošanā un jautājuma risināšanā, veicinot normatīvo aktu pilnveidi, nevis pieļaujot regresu. Īpaši gribu pateikties kolēģei Signei Skutelei, kura drosmīgi aizstāvēja advokatūras pozīciju Saeimas apakškomisijas sēdē.

[1]         Likumprojekts «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» (Nr. 897/Lp13) izskatīšanai otrajā lasījumā. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/4E30CB96D77DC001C22586BF00399200?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 17. septembrī].

[2]         Kriminālprocesa likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2005. gada 11. maijs, Nr. 74.

[3]         Rusanovs E. Kam traucē krimināllietu tiesas sēžu obligātā fiksēšana. Komentārs par likumprojektu «Grozījumi Kriminālprocesa likumā». Jurista Vārds, 2021. gada 20. jūlijs, Nr. 29 (1191).

[4]         Martinsone S. Turpinot diskusiju par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Jurista Vārds, 2021. gada 3. augusts, Nr. 31(1193).

[5]         Sk. Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija (13. Saeima). Pieejams: https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/D54D7CD387598A1FC225874B0027DC84?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 17. septembrī].