Biroja Blogs

Kriminālprocess ar cilvēcisku seju

28.03.2024.

5. raksts

Priekšlikums grozījumiem Kriminālprocesa likuma 498. un 503. pantā

Nereti, piedaloties tiesas izmeklēšanā pirmās vai otrās instances tiesā, nākas saskarties ar situāciju, ka pierādījumu pārbaudes gaitā, jo sevišķi tas konstatējams liecinieku nopratināšanas laikā, apsūdzētais cenšas celt iebildumus par dzirdētajiem liecinieka apgalvojumiem, tādējādi vēršot uzmanību uz aplamībām un pat meliem. Šādos gadījumos, mēģinot apturēt apsūdzētā «pašdarbību», atskan strups tiesas aprādījums, ka, lūk, šobrīd apsūdzētais neesot tiesīgs liecināt, taču, ja viņš vēlēsies, šīs tiesības varēs baudīt, ievērojot Kriminālprocesa likuma 500. un 503. panta procesuālo jēgu. Proti, apsūdzētais tiek nopratināts tikai pēc prokurora un apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādīto pierādījumu pārbaudes.

Taču formāli, ievērojot Kriminālprocesa likuma 500. un 503. panta būtību, kā to praksē arī dara tiesas, vienlaikus būtiski tiek ierobežotas Kriminālprocesa likuma 455. pantā paredzētās tiesības piedalīties pierādījumu pārbaudē. Proti, apsūdzētajam nav iespējams izteikt savus apsvērumus, iebildumus vai precizējumus saistībā ar pārbaudāmajiem pierādījumiem vēl līdz viņa pilnvērtīgai nopratināšanai. Pašsaprotami, ka pilnvērtīga vispusīga pārbaude iespējama vien tad, ja apsūdzētais par tiem izsaka savus komentārus, kas tādējādi arī veido viņa liecību būtisku sastāvdaļu. Taču līdzšinējā procesuālā kārtība neļauj pilnvērtīgi īstenot taisnīga tiesas procesa garantijas. Šo apsvērumu dēļ būtu nepieciešami papildinoši grozījumi Kriminālprocesa likuma attiecīgo normu regulējumā. Turklāt par šiem jautājumiem jau iepriekš ticis izteikts visnotaļ apjomīgs vērtējums. [1]

Risinot šo problēmu, Kriminālprocesa likuma grozījumiem vajadzētu vēl tiesas izmeklēšanas sākumā apsūdzētajam vai viņa aizstāvim paredzēt tiesības izklāstīt aizstāvības pozīcijas būtību. Proti, iezīmēt aizstāvības pozīcijas ietvarus, galvenos iebildumus pret izvirzīto apsūdzību un vismaz īsi paust apsvērumus par prokurora iesniegtajiem pierādījumiem. Anglosakšu tiesībās kriminālprocesā ko līdzīgu dēvē par aizstāvības paziņojumu (no angļu val. – statement of defense). Vienlaicīgi ir pilnīgi nepieļaujami liegt apsūdzētajam vai viņa aizstāvim jebkurā tiesas izmeklēšanas posmā, tas ir, katra pierādījuma pārbaudīšanas laikā konfrontēt to ar apsūdzētā pozīciju. Taču patlaban tas nav iespējams, jo šobrīd Kriminālprocesa likumā šīs pozīcijas uzklausīšana nav paredzēta. Vienīgi vainas atzīšana, neatzīšana vai tās daļēja atzīšana nespēj sniegt procesa dalībniekiem nepieciešamo izpratni par būtiskiem apstākļiem, kas būtu pārbaudāmi tiesas izmeklēšanā. Tādējādi apsūdzētajam ir jāparedz procesuālas garantijas sniegt liecības visās tiesas izmeklēšanas laikā.

Šo rosinājumu īstenojot praksē, mūsu ieskatā, Kriminālprocesa likuma 498. pants būtu papildināms ar trešo daļu šādā redakcijā:

«(3) Ja apsūdzētais savu vainu atzīst daļēji vai to neatzīst, viņš vai viņa aizstāvis ir tiesīgs sniegt paskaidrojumus par apsūdzību, īsi izklāstot aizstāvības pozīcijas būtību. Paskaidrojumu sniegšanas gadījumā apsūdzētajam ir tiesības sniegt liecības un viņa aizstāvim ir tiesības sniegt paskaidrojumus visā tiesas izmeklēšanas gaitā.»

Ievērojot nepieciešamību dažādot procesuālās situācijas atkarībā no apsūdzētā izvēles jau tiesas izmeklēšanas sākumā sniegt liecības, redakcionāli grozījumi veicami arī Kriminālprocesa likuma 503. panta pirmajā daļā, paredzot, ka:

«(1) Pēc šā likuma 500. pantā minētās pierādījumu pārbaudes, ja apsūdzētais iepriekš tiesas izmeklēšanas laikā nav  izmantojis tiesības sniegt liecību, tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā apsūdzētajam, vai viņš vēlas sniegt liecību.»

[1]        Skat. plašāk: Rusanovs E., Zvonareva M. Apsūdzētā liecināšanas brīdis tiesā. Jurista Vārds, 14.09.2021., Nr. 37 (1199), 18.-21. lpp.; kā arī E. Rusanova un M. Zvonarevas publikāciju sēriju «Apsūdzētā uzklausīšanas brīdis tiesā». Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news-category/apsudzeta-uzklausisanas-bridis-tiesa/  [aplūkots 2022. gada 23. maijā].