Biroja Blogs

Citi biroja bloga raksti

16.04.2024.

Dr. iur. cand. Egons Rusanovs

13. raksts

Tiesas sēžu fiksēšanas diskursa noslēgumā…

Iepriekš autors aktualizēja jautājumu par pēdējiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 482.–484. pantā ietvertajā regulējumā par tiesas sēžu gaitas fiksēšanu (likumprojekts Nr. 897/Lp13). [1]

Jāatgādina, ka uz likumprojekta Nr. 897/Lp13 pirmo lasījumu tika iesniegts priekšlikums izteikt Kriminālprocesa likuma 482. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «(1) Tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kurā rakstveidā fiksē lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus vai kas iegūts ar tehniskiem līdzekļiem, ja tiesas sēdi pilnā apjomā fiksē skaņu vai skaņu un attēlu ierakstā» [2], vienlaikus izslēdzot arī Kriminālprocesa likuma 483. pantu. [3]

Likumdošanas procesa materiālos bija rodams skaidrojums, ka «[a]tbilstoši grozījumiem tiesas sēdes protokols ir procesuāls dokuments, kuru var veidot divos veidos – rakstveidā fiksējot lietas iztiesāšanas gaitu un tiesas sēdē pieņemtos lēmumus vai pilnā apjomā tiesas sēdes gaitu fiksējot skaņu vai skaņu un attēla ierakstā, tostarp izmantojot audio un video protokolu rīku» [4].

No tā nepārprotami bija konstatējama likumdevēja iecere apveltīt tiesību normu piemērotāju ar diskrecionāru varu arī jautājumā par tiesas sēdes fiksēšanas veida – rakstveidā vai ar tehniskajiem līdzekļiem – izvēli.

Neraugoties uz to, ka šīs ieceres īstenošana – visdrīzāk – būtu rezultējusies ar taisnīgumam bīstamām konsekvencēm, citētais priekšlikums bez īpašas kritikas vai diskusijām tika atbalstīts likumprojekta Nr. 897/Lp13 pirmajā [5] un otrajā [6] lasījumā.

Par šo likumdošanas iniciatīvu autors pauda savas pārdomas izdevumā «Jurista Vārds» publicētajā rakstā «Kam traucē krimināllietu tiesas sēžu obligātā fiksēšana» [7]. Visai drīz pēc tam autora paustajām bažām par minēto likumdevēja ieceri pievienojās arī citi nozares eksperti.  [8] Centieni raisīt plašāku interesi par tapšanas stadijā tobrīd esošo grozījumu būtību izvērtās sekmīgi – publikācijām izdevās pievērst arī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vērību.

Tā rezultātā 2021. gada 14. septembrī norisinājās tikai attiecīgajām tiesību normām veltītā Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēde, kuras gaita lasītājam arī jau tika atreferēta. [9]

Aplūkotās epopejas noslēgums ir 2021. gada 7. oktobra likums, kas stājās spēkā 2021. gada 2. novembrī.

2021. gada 7. oktobra likuma rezultātā likumdevējs, Kriminālprocesa likuma 482. panta pirmajā daļā saglabājot arī līdz tam pastāvošo tiesas sēdes protokola definīciju, šajā tiesību normā ierakstīja arī otru teikumu. Savukārt Kriminālprocesa likuma 483. panta otrā daļa pēc nelielām saturiskām izmaiņām kļuva par Kriminālprocesa likuma 482. panta otro prim daļu.

Kriminālprocesa likuma 482. panta pirmās daļas otrais teikums šī brīža redakcijā vērtējams visnotaļ atzinīgi – tā saturs bez grūtībām ir noskaidrojams jau intra jeb secundum legem piemērošanas gaitā. Proti, tiesību norma nepārprotami noteic – tiesas sēde ir pilnā apjomā jāfiksē, izmantojot skaņu ierakstu /skaņu un attēlu ierakstu / citus tehniskos līdzekļus, un tikai izņēmuma gadījumos – kad tas nav iespējams – iztiesāšanas gaita un tiesas sēdē pieņemtie lēmumi ir fiksējami rakstveidā.

Tādējādi no Kriminālprocesa likuma izsvītrotā 483. panta pirmajā daļā ietvertais regulējums, pēc grozījumiem būdams papildināts ar jaunu teikumu (bet, ja tas nav iespējams, tiesas sēdi fiksē rakstveidā), likumdevējam jau ierastajā manierē mainīja tikai formu, bet ne jēgu, [10] tas ir, tika ietverts Kriminālprocesa likuma 482. panta pirmajā daļā.

Šo grozījumu gala rezultāts, vismaz autora ieskatā, būtu vērtējams pozitīvi, īpaši – ja ņem vērā itin radikālās likumprojekta Nr. 897/Lp13 pirmajā un otrajā lasījumā paustās idejas par tiesas sēžu gaitas fiksēšanu.

P. S.

Pieminēšanas vērts vien paliek jautājums par likumprojekta Nr. 897/Lp13 sākotnējās ieceres aizstāvju taisnošanos – gluži kā zināmas raudzes Holivudas filmās – «tas nav tas, ko jūs domājāt…». Un tomēr autors nevarētu piekrist tam, ka tas nebija tas, kas bija domāts. Savukārt par to, cik sakarīga bija šī taisnošanās, lai lasītājs spriež pats:

«Nu, tā ka [..], jā, lasīt, nu, teiksim, atnāk students pirmajā kursā un lasa burtisku likumu, tad [..] arī ir taisnība, jo vēl jo vairāk veicot vēsturisko interpretāciju, nu, var gadīties šie jautājumi, kāpēc iepriekš bija rakstīts tā un šobrīd it kā šis teksts tiešām pirmās daļas pasaka, ka, nu, ir iespēja izvēlēties, vai ir rakstveida vai ir pilnā apjomā fiksēts tehniskiem līdzekļiem. Bet visi šie grozījumi arī ir saistīti ar e-lietas ievešanu, un [..] viņu nevirza tāpēc, ka ar kaut ko ir saistīts, ne ar ko citu tas nav saistīts, tas ir saistīts, starp citu, jums būtu labi to likumu pieņemt, lai pirmajā decembrī tas ir spēkā, jo tas ir saistīts ar Eiropas finansējumu, un prokuratūrai un vēl Tieslietu ministrijai un, manuprāt, varām ir līgumi, mums ir pienākums to izdarīt. Pretējā gadījumā Eiropai būs jāatdod nauda. Tāpēc es nezinu, Administratīvā procesa likuma vai Civilprocesa likuma kādā veidā tas saistīts ar līguma izpildi, man personīgi uztrauc Kriminālprocesa likums. Bet, ja mēs runājam par šo tehnisko ierakstu vai protokola esamību, nu, protokola neesamība ir arī kasācijas iemesls, kāpēc vispār atceļ visus spriedumus. Tā kā protokolam ir jābūt viennozīmīgi, bet, kā [..] pirmo daļu lasot, varētu, varētu pieņemt tādu secinājumu, ka var atkal atgriezties pie rakstveida, un elektroniski to nedarīt. Bet vēlreiz tas ir saistīts ar visu šo e-lietas projektu, kurš paredz vispār no, nu, ja mēs paņemsim, tie ir priekšlikumi par to pārejas noteikumu, Prokuratūrā no 1. decembra vispār viss ir jāsūta tikai elektroniski, un arī tiesai jānodod elektroniski. To jau šis likums uzliks par pienākumu. Ja ir nepieciešams, nu, kā saka, vēl skaidrāk, nu, lai arī pirmā kursa studentam būtu uzreiz acīmredzami skaidrs, ka būtu jāveic šis audioieraksts, nu, es vienkārši mēģināju sameklēt to e-lietas regulējumu, nepaspēju, lai pārliecinātos, vai tur nebija arī tas noteikts. Bet, nu, labi, ja ir nepieciešams, tad šeit var to pirmo daļu, nu, pārveidot tādā veidā, ka no sākuma ielikt to daļas otru daļu, ka «ir veicams pilnā apjomā audioieraksts», un tad «vai, ja tas nav iespējams, tiek rakstīts protokols». Nu, apmainīt vietām. Šobrīd te rakstīts, ka «pilnā apjomā». To teikumu veidot otrādi, rakstīt «ir jābūt audioierakstam pilnā apjomā vai, ja tas nav iespējams, rakstveida protokols». Nu, tad, manuprāt, atkritīs visi jautājumi. Bet tas regulējums, kas ir šobrīd piedāvāts, tiešām bija ar tādu nozīmi, vai sasaiste ar e-lietas, ka, manuprāt, nu, nevienam nevarētu būt jautājums. Tieši otrādi, kāpēc paliek tā otrais pants, kur ir rakstīts «rakstveida protokols noregulē tos gadījumus, ja gadījumu nav, tad pilna ieraksta, tad ir jābūt rakstveida protokolam». Tāpēc tas tā ir. Bet no kopīgā regulējuma, nu, vismaz mēs bijām domājuši, ka ir skaidrs, ka audioieraksts vienmēr ir obligāts nosacījums. Paldies». [11]

[1]         Skat. arī Rusanovs E. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību saglabāt tiesas sēdes gaitas fiksēšanu audio un video protokolu formā. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/saeimas-juridiskas-komisijas-kriminaltiesibu-politikas-apakskomisija-vienbalsigi-atbalsta-nepieciesamibu-saglabat-tiesas-sedes-gaitas-fiksesanu-audio-un-video-protokolu-forma/ [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[2]         Autora izcēlums. Ministru prezidenta A. K. Kariņa paziņojums Nr. 90/TA-2193(2020) «Par likumprojekta nosūtīšanu». Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/2E0516CD0CED0C40C225865B002AB9BF?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[3]         Ministru prezidenta A. K. Kariņa paziņojums Nr. 90/TA-2193(2020) «Par likumprojekta nosūtīšanu». Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/2E0516CD0CED0C40C225865B002AB9BF?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[4]         Autora izcēlums. Ministru prezidenta A. K. Kariņa paziņojums Nr. 90/TA-2193(2020) «Par likumprojekta nosūtīšanu». Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/2E0516CD0CED0C40C225865B002AB9BF?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[5]         Likumprojekts «Grozījumi Kriminālprocesa likumā (Nr. 897/Lp13)» otrajam lasījumam. Pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/4E30CB96D77DC001C22586BF00399200?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[6]         Likumprojekta «Grozījumi Kriminālprocesa likumā» otrais lasījums. Pieejams: http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/C9819568425B0FB3C22586D500273013?OpenDocument [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[7]         Rusanovs E. Kam traucē krimināllietu tiesas sēžu obligātā fiksēšana. Komentārs par «Grozījumi Kriminālprocesa likumā». Jurista Vārds,20.07.2021., Nr. 29 (1191). Pieejams: https://juristavards.lv/doc/279247-kam-trauce-kriminallietu-tiesas-sezu-obligata-fiksesana/ [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[8]         Martinsone S. Turpinot diskusiju par plānotajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/279291-turpinot-diskusiju-par-planotajiem-grozijumiem-kriminalprocesa-likuma/ [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[9]         Rusanovs E. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija vienbalsīgi atbalsta nepieciešamību saglabāt tiesas sēdes gaitas fiksēšanu audio un video protokolu formā. Pieejams: https://www.rusanovs.lv/news/saeimas-juridiskas-komisijas-kriminaltiesibu-politikas-apakskomisija-vienbalsigi-atbalsta-nepieciesamibu-saglabat-tiesas-sedes-gaitas-fiksesanu-audio-un-video-protokolu-forma/ [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[10]      Sal. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. 17. lpp. Pieejams: https://tai.mk.gov.lv/get/book/pdf [aplūkots 2021. gada 24. novembrī].

[11]      Sk. ģenerālprokurora Jura Stukāna viedokli. Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 2021. gada 14. septembra sēdes audioieraksta stenogramma no 00:10:50 līdz 00:15:30.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas 2021. gada 15. septembra atbilde uz «Rusanovs & Partneri» zvērinātu advokāta birojs SIA 2021. gada 14. septembra pieprasījumu Nr. 21413-1-O «Par 2021. gada 14. septembra Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdes audioierakstu» [nepublicēts materiāls].