Biroja Blogs

17.08.2020.

Selektīvais Una lex – Una iustitia omnibus (bezkompromisa tiesiskums) praksē

2019. gada 16. janvāra LTV1 raidījuma «Tieša runa» – «Ko nozīmēs topošās valdības deklarācijā ierakstītais bezkompromisa tiesiskums» [1] saīsināts transkripts ar jebkuram kriminālprocesuālistam interesantiem izcēlumiem un jautājuma zīmēm

Diskusiju vada: Guntis Bojārs, turmāk tekstā – G.B.

Diskusijas dalībnieki: Jānis Bordāns – tobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs no «Jaunās Konservatīvās partijas», vēl tikai topošajā Krišjāņa Artura Kariņa valdībā nominēts Tieslietu ministra amatam, turmāk tekstā – J.B.

Daiga Vilsone – Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja, turmāk tekstā – D.V.

Aldis Lasmanis – Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors, turmāk tekstā – A.L.

Nellija Ločmele – žurnāla «Ir» galvenā redaktore, turmāk tekstā – N.L.

Jānis Iesalnieks – tobrīd Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs no «Nacionālās apvienības», turmāk tekstā – J.I.

Aldis Gobzems – tobrīd Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs no «KPV.LV», turmāk tekstā – A.G.

[00:00:20] G.B.: Labvakar, skatītāji, raidījums «Tieša runa» un šovakar mēs runāsim par tieslietu jomu un bezkompromisa tiesiskumu. Šobrīd šāda frāze ir iekļauta topošās valdības deklarācijā. Ko tā nozīmē? Sākumā izklausās tā – saliekam visus ātri zaļus cietumā, bet vai nu tas būs – par to šovakar diskutēsim. 

[..]

[00:01:35] G.B.: Sākam ar šo frāzi «bezkompromisu tiesiskums». Es saprotu, Bordāna kungs, tas varētu tā kā nākt no jums. 

J.B.: Tas nāca no manis.

G.B.: Un ko tas nozīmē?

[00:01:43] J.B.: Man tas nozīmē ļoti daudz, ļoti konkrētas lietas. Manuprāt, ka cilvēkiem arī ir patiesībā saprotami, bet es. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – tiesiskums, kur neved sarunas ar noziedzniekiem vai neved sarunas ar savu sirdsapziņu, vai neved sarunas ar potenciāli apstiprināmajām amatpersonām par to, vai apstiprināt vai nē. Man tas ir ļoti konkrēti, kad. Mans bezkompromisa tiesiskums ir bijis pirms pieciem gadiem, kad man uzdeva, kad manos pienākumos ietilpa izlemt jautājumu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju apstiprināšanu, kā, piemēram, vai nu ar kompromisu, nerīkojot reāli nekādu konkursu, pārapstiprināt esošo tiesas priekšsēdētāju vai tomēr sarīkot konkursu. Un es ar lepnumu varu teikt, ka man blakus sēž ļoti labs tiesu Rīgas apgabaltiesas vadītājs, kurš ir amatā konkursa kārtībā un manas bezkompromisu tiesiskuma rezultātā. Es vairāku šādu gadījumu, arī tas pats attiecās uz Ieslodzījumu vietu pārvaldē, kur vai nu ir kompromiss un paliek cilvēks ar sliktu reputāciju vai tomēr bezkompromiss un tiek atrasts un apstiprināts lielisks cilvēks, kas vada šobrīd Ieslodzījumu vietu pārvaldi un daudzi citi gadījumi. Vai mēs atveram…

G.B.: Bet tiesā? Piemēram. Lēmuma pieņemšanā, kur tur tas bezkompromiss?

J.B.: Un es pabeigšu, jo klāt ir Iesalnieka kungs, kurš ir paveicis labu darbu šo piecu gadu laikā pie maksātnespējas jautājumu risināšanas. Un mans bezkompromiss bija tas, ka mēs, zinot, ka mani dēļ tā noņems no amata, mēs pēdējā nedēļā valdībā uzlikām uz galda, Ministru kabinetā apstiprinājām jaunu pieeju maksātnespējas administrēšanas procesam, tas tagad ir ieviests dzīvē. Bet mana pārliecība ir, ka viņš nebūtu uzsākts, ja mēs šo nebūtu darījuši. Kas ir par Jūsu minēto – tiesās? Tiesās, protams, tas ir bezkompromisa profesionālisms un neuzpērkamība. Tas. Neaizņemšu visu ētera laiku, droši vien varētu turpināt.

G.B.: Kādam komentāri par bezkompromisu?

[00:04:07] J.I.: Jā, es varbūt. Manuprāt, šis vārds ietver arī, no vienas puses, lielu atbildību pret šāda vārda valkātājiem, jo skaidrs, ka, ja šāds vārds tiek ielikts, īpaši komplektā ar «tiesiskumu», tas uzliek, teiksim, šobrīd topošajam ministram un kopumā valdībai ļoti augstu morālās atbildības latiņu, lai tiešām arī nevarētu neviens apšaubīt, ka šis tiesiskums ir bez kompromisiem. Un lai gan ministra personīgā rīcība vienmēr, gan valdības kopumā, nu, rīcība būtu.. varētu tikt vērtēta kā šis bezkompromisa tiesiskums. 

[00:04:45] N.L.: Nu, es gribētu to pozitīvi lasīt, kā šo vēsturisko frāzi  Viens likums, viena taisnība visiem. Kas nozīmē, ka, ja mums ir pieņemti likumi, tad visiem tie ir jāievēro. Un ja kāds to neievēro, tad ir sekas visiem vienādas. Es ceru, ka tā tas ir domāts.

[kā jau iepriekš savās esejās autors ir vairākkārt norādījis [2], ar šo frāzi diskusija varēja arī beigties, jo domājams par to strīds nepastāv un nevar pastāvēt] 

[..]

[00:10:39] G.B.: Jautājums, kas, ja mēs runājam par tiem valdības darbiem bezkompromisa tiesiskuma, kas izskan un izskanēs allaž ir ilgās tiesas, un ja mēs skatāmies uz to, kas šobrīd ir valdības, topošās valdības, tādā deklarācijas uzmetumā. Divos punktos vismaz ir pievērsta uzmanība tam, ka tiesām ir jābūt raitākām, izskatīšanas ilgums tiesās ir jāsamazina. Un tad ir punkts: «nodrošināsim stingrākas tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālos grozījumus, novēršot iespējas novilcināt tiesas procesu». Es gribētu dzirdēt šajā gadījumā piecus, nu, kaut kādus konkrētus punktus, kas varētu būt to, tie, lai šie tiesas procesi tiešām būtu raitāki, Bordāna kungs.

[00:11:31] J.B.: Tie nav obligāti punkti, kas, ko šobrīd nosaukt kā likuma grozījumi vai tamlīdzīgi, tas ir tiešām administratīvais process, kas notiek tiesās. Un, manā ieskatā, to mēs arī darījām jau [20]13[.] gadā, bijām uzsākuši. Ir jāuzliek lielāka atbildība tiesu priekš.., teiksim vairāki procesuāli jautājumi, viens no tiem ir tiesu priekšsēdētāja atbildība par to, kā tiesneši skata lietas tīri laika ziņā, pareizu procesu.., ievērojot pareizus procesus, nenoliekot lietas atvilktnē. Un tamlīdzīgi. Nevis, kā viņi konkrēti lietu izskata, bet kā procesā. Tas ir administratīvs darbs, kas ir, manā ieskatā, tiesas priekšsēdētājam ir jādara, kas.. un tur noteikti daudz ko var uzlabot. Tātad. Daudzas lietas, kas viena otru papildina. Tad ir. Ir diez gan sarežģīti… Tas ir salīdzinoši sarežģīts jautājums par to, kā vispār izmeklētājs, prokurors un tiesnesis izprot konkrētās lietas būtību [?]. Bieži vien izrādās, tajās garākajās lietās izrādās, ka katrs no šiem vienu lietu darošajiem amatpersonām, viņi dažādi izprot likumus [?] pat, jo īpaši, ja tas ir specifiskās lietās, kas ir naudas atmazgāšana, ekonomiski noziegumi, korupcijas gad.., arī korupcijas gadījumi, komerciāli darījumi. Un šeit, un te ir ļoti daudz darāmā, kas var ļoti daudz arī samazināt procesu [?]. Nu, piemēram. Es arī esmu iekļāvis punktu kopā ar saviem kolēģiem, ka tieslietu ministrs, viņš nevar uzdot nevienam, kā konkrēti ir jāstrādā, bet viņš var būt starpnieks, aicinot pie sevis prokuratūru, tiesnešus un, piemēram, arī advokātus [??] un runājot konkrēti par tiesību normām, procesuāli, kā šī norma ir procesuāli jāsaprot, [???] kā šī norma ir materiāli jāsaprot[?] Tad runājot par tiesnešiem un strādājot ar tiesas personālu, kuros brīžos, piemēram, ir jāatļauj, [?] nu, piemēram, advokātiem, vai vienai no pusēm, cietušajam varbūt arī krimināllietās vai arī prasītājam vai atbildētājam, vai viņš drīkst [?] šajā gadījumā prasīt lietu atlikt vai nedrīkst[?] Vai ir jāuzliek sods vai nav jāuzliek sods. Ļoti daudzas lietas ievelkas arī tāpēc, ka ir, ne obligāti negodprātīgi, bet bieži vien aiz tolerances  [?] pret pusēm, nu, atļaujot pagarināt vēl. [?]

G.B.: Labi, sapratu. Ir viena lieta. Ir viena lieta. Tūlīt es. Ir viena lieta Latvijā, kurai februārī būs desmit gadi, kopš viņa atrodas tiesā. Lemberga lieta. Īsā statistika ir tāda. Atlikto sēžu skaits: 43. Sēde noņemta no izskatīšanas: 116 gadījumi. Pasludināts sēdes pārtraukums: 558 gadījumi. Bez rezultāta: 11 tiesas sēdes. Nu, kaut kas tur notiek, bet, nu, rezultāta mums īsti nav.

[00:14:46] N.L.: Jā, mans ieteikums būtu pievērst ļoti lielu uzmanību tieši tām skaļajām lietām. Nu, Lemberga lieta ir klasisks gadījums. Tiešām. Varam apsveikt latviešu tautu. Desmit gadi. Tas ir kaut kas neticams. Vienkārši, visi jau ir aizmirsuši, par ko tur vispār bija runa. Un tam, protams, būs ietekme arī uz spriedumu. Jo tas nav samērīgi tik ilgi to lietu vilkt. Bet, piemēram, tagad paskatīsimies uz svaigākām lietām. Latvenergo kukuļi. Lielākais kukulis, kāds ir pieķerts Latvijas vēsturē. Atceramies, [20]10. gada Jāņos arestēja, vai ne, aizveda roku dzelžos cilvēkus, Latvenergo vadību. Pirms gada nodeva lietu tiesai. Ir burtiski dažas sēdes sanākušas. Un viņas tiek noteiktas ar tik milzīgiem intervāliem, ka es vienkārši domāju, ka cilvēki to nespēj saprast. Nu, mēs ejam uz darbu katru dienu. Vai tiešām šīs milzīgi skaļās lietas, kurās cilvēki gaida rezultātu nebūtu jānosaka par prioritāti. Lai nav tā, ka tu atnāc tur decembrī un tad atkal nākamā sēde ir aprīlī. Un nav sajūta, ka tas vispār virzās uz priekšu.

G.B.: Iesalnieka kungs. Nu, pakomentējiet Jūs, esot jau amatā. Ko tur var darīt? Un te ir jautājums, vai, piemēram, tāda, nu, es teiktu Lemberga lietu var skatīt nu jau no dažādiem punktiem. Iespējams, viens no punktiem, tad iziet cauri šai lietai. Kas tur tā sēdes notiek. Un saprast − vilciena, nevilcina. Kā mēs varam to paātrināt visu? Nu, paraugprāva, es teiktu. Arī lietu sakārtošanā. 

[00:16:12] J.I.: Jā. Pirmkārt, jāsaka, ka cilvēki savu priekšstatu par tiesvedību ilgumu balsta tieši uz šādiem skaļiem, presē atspoguļotiem gadījumiem. Jo, ja skatās uz vispārējām tiesu lietām. Tad tās tendences ir pozitīvas, kopš [20]13[.] gada visās instancēs, faktiski visos arī, gan krimināllietās, administratīvajās lietās, civillietās tie vidējie termiņi samazinās. Un diezgan būtiski. Bet šīs te skaļās lietas, kur, teiksim tā, ir labi advokāti, kas procesus pārzina, iespējams, labāk nekā pats tiesnesis. Un spēj visādas nianses izdomāt, kā šo lietu, iespējams, klienta interesēs novilcināt. Viņi atrod šīs procesuālās lietas un tādas ir. Un līdz ar to viens piemērs, ko var darīt ir tas, kas ir arī valdības, topošās valdības, deklarācijā ierakstīts punkts, ka varētu veidot atsevišķu, specializētu tiesu par šiem te finanšu, ekonomiskajiem, korupcijas noziegumiem, kur teiksim būtu tiesneši kvalificēti tieši šajās, lai viņiem nav paralēli visādas mazās lietiņas jāskata. Paralēli ar lietām, kur figurē desmitiem miljonu un kukuļu, un sarežģītas finanšu shēmas. Līdz ar to tas ir viens no iespējamiem. Protams, daudz tiek darīts procesuāli, tīri, lai arī citās lietās teiksim daudz, nu, mazāk nozīmīgas lietas var atrisināt rakstveidā. Un tas viss ir ieviests, kas ir par pamatu tam, ka vairumā lietu tiesvedību termiņi saīsinās, bet tieši šajās sarežģītajās.

G.B.: Bet to man liekas tieši sabiedrība arī gaida, ka mēs tiksim galā ar šādām lietām.

J.I.: Jā. Tieši tā. 

G.B.: Mūs jau interesē, nu, lielā mērā, ja spēj tikt galā ar šādām lietām, tad ar tām mazākām, iespējams, mēs tiekam galā.

J.I.: Tur, protams, ir atkal jārunā, es pieņemu, ka prokuratūra varēs arī nokomentēt, gan izmeklēšanas kvalitāti, gan apsūdzības uzturēšanas kvalitāti. Jo bieži vien, nu, tiesa saņem, nu, nekvalitatīvi izmeklētas lietas. Un līdz ar to, protams, tur ir grūti ar to pierādīšanu. Un viss, kur droši vien, visticamāk ir apakšā noziegums, bet vienkārši viņš nav pietiekami labi fiksēts, lai varētu pierādīt tiesiskā ceļā.

[00:18:38] N.L.: Es arī gribētu piebilst, ka man liekas, ka tieši tās skaļās lietās, ja viņās tiesneši nevēršas ļoti bargi pret kaut kādiem procesuāliem pārkāpumiem vai tādu, nu, speciālu tās lietas vilkšanu, tad tas jau tieši rada to sajūtu, ka nav tās līdztiesības. Ka teiksim, ja tu esi kaut kāds mazais knariņš, ja, kurš tur ir iesūdzēts. Nu, tad tev tur visus tos sodus uzliks. Un ja tu uz tiesas sēdi neatnāksi, tev uzreiz jau būs naudas sods.

G.B.: Bet, klau, mēs varam kaut kādus tur obligātos tempus noteikt, kādā izskata. Jo es skatījos «KPV.LV» pirms vēlēšanām, man liekas viens no tiem punktiem bija  jebkura «tiesvedība Latvijā tiek pabeigta gada laikā». Nu, tur ir atruna tādas lielas un apjomīgas lietas, nu, gluži nē, bet vienalga ir kaut kāds termiņš, kura laikā tādu varētu izskatīt. Un ja nē, nu, tad nē. Es nezinu.

A.G.: Es varu paskaidrot. Tātad, pirmkārt, vajag lietas sadalīt. Nevajag visu samest vienā katlā. Krimināllietas, civillietas, administratīvās lietas. Otrkārt.

G.B.: Parunājam par krimināllietām.

A.G.: Parunājam par visām. Tā problēma ir tāda, ka mēs skatāmies. Attīstītajā pasaulē krimināllietas ļoti ātri izskata. Ļoti, ļoti ātri. Pirmie spriedumi ir, nav jāgaida mēneši un gadi.

[..]

G.B.: Iesaistam arī Jūs [prokurors Aldis Lasmanis], un kā Jūs [prokurors Aldis Lasmanis] redzat to, lai viss notiktu raitāk.

[00:22:04] A.L.: Jā, attiecībā uz iztiesāšanu manis kā praktizējoša prokurora viedoklis tieši par finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem. Šo lietu kategoriju. Tātad, lai saprastu arī šīs dienas televīzijas raidījuma skatītāji. Tad, nu, tāda vidēja apmēra izvairīšanās no nodokļu nomaksas lielā apmērā lieta. Šajā lietā vidēji ir aptuveni 150 liecinieki. Viņi visi tiek pratināti pirmstiesas kriminālprocesa ietvaros. Tad faktiski prokurors ir tas, kas visu šo te, savāktos pierādījumus un informāciju, ietver apsūdzībā. Lietu nosūta uz tiesu. Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likums nosaka kārtību, kādā veidā notiek šī te iztiesāšana. Tiesa šos te pierādījumus pārbauda tieši. Proti, šie te 150 liecinieki, diemžēl, [?] ir atkārtoti jāpratina. Tas arī rada pamatā šo te apstākli, [?] kādēļ man, lai cik es arī aktīvi vēlētos uzturēt apsūdzību tiesā, man nav nekādu iespēju jebkādā veidā virzīt straujāk šo te procesu. [?] Jo, stādieties priekšā, 150 cilvēki. Katram sava dzīve, savas vajadzības. Ir pilnīgi reāla iespēja, ka šeit tiesas process noraujās. Un turklāt, ja notiek šī te pieminētā problēma par lietas vilkšanu. Proti, aizstāvības puse, izmantojot likumā noteiktos līdzekļus, neierodās uz šīm te tiesas sēdēm. Tad stādieties priekšā, kā jūtas šis te liecinieks, kas ir divas, trīs reizes atnācis. Lieta ir atlikusies un šeit sākās tā problēma. 

G.B.: Labi. Komentāri. Lūdzu.

[00:23:42] A.G.: Es gribēju papildināt. Ļoti labs piemērs par lieciniekiem. Zolitūdes krimināllieta. Paši zinām, cik gadus jau iet, ja. Principā, neviens nekavē lietu, ja. Visi nāk uz tiesas sēdēm un tamlīdzīgi. Bet šis piemērs par lieciniekiem ir precīzs piemērs, kur nevajag nekādu valsts līdzekļus, nekādus nodokļu maksātāju līdzekļus. Kāpēc procesuāli ir tāda norma, ka liecinieki ir jāpratina divreiz? Ir nevis tiesnešiem jāskatās, cik viņš katru ir nopratinājis, vai jākrata ar pirkstu, vai viņš tur ir vai nav piemērojis sodu, bet tiesnešiem arī ir jāuzticās un jāļauj tādā ziņā brīvi izvēlēties, kurus lieciniekus tiesnesis ir tiesīgs noraidīt[??] Jo tajā pašā Zolitūdes lietā prokuratūra, piemēram, uz tiesu aicina lieciniekus, kas nav bijuši klāt tajā notikumā. Teiksim, radinieki, kuriem ir gājuši bojā. Ko viņi juridiski var noliecināt? Neko!

G.B.: Labi, lūdzu. 

[00:24:38] J.B.: Man ļoti patīk, ka mēs esam konstruktīvi sākuši runāt. Un man vispār ir aicinājums tāds, nu, nepārliecināt vienam otru, bet runāt, protams, priekš skatītājiem[???] Bet es uzaicinu jau šobrīd visus, kas šeit ir, jo īpaši Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieku, Specializētās prokuratūras vienu no labākajiem izmeklētājiem, tiesnešus uz Tieslietu ministriju vai arī uz Saeimas Juridisko komisiju..

G.B.: Labi, labi. 

J.B.: un.. nē, nē, es ļoti konstruktīvu lietu. Es esmu gatavs, un tas arī ir viens no, tas, kas ir apakšā šiem te mūsu plāniem, uzsākt darbu pie jauna kriminālprocesa izstrādes. Un novērst visus tos trūkumus, par kuriem mēs viens otru pārliecinām. Es arī viņiem piekrītu, gan ko Gobzema kungs teica, gan arī Jūs [prokurors Aldis Lasmanis]. Kopā ar tiesnešiem analizēt. Un viena no lietām, ko noteikti mēs tur iekļautu iekšā, protams, mēs ņemtu kā paraugu normālu Vācijas Kriminālprocesa likumu. [?] Ir laiks pievērsties un pārstrādāt mūsu likumu šeit. Un, kas būtu centrālā ass, bet to var darīt praktiski jau šobrīd, arī balstoties uz … ja Ģenerālprokuratūra, tātad, pirmkārt, valstīs, kur veiksmīgi izmeklē noziegumus ir viena centrālā persona, kas ir tā, virza šo krimināllietu. Parasti tas ir prokurors. Ja prokurors uzņemas vadošo lomu, un tikai lieta, viņš arī ir atbildīgs, viņam arī gulstas atbildība par lietas izmeklēšanu pienācīgā laikā un arī notiesāšanu. Un pareizi motivē, nevis tāpēc viņu motivē, ka viņu soda, ja viņam ir kāds attaisnojošs spriedums, kā tagad ir. Tagad prokurors zaudē kaut kādus labumus, ja ir vairāki attaisnojoši spriedumi. [??] Bet tas demotivē uzņemties izskatīt nopietnu krimināllietu, [??] bet kur pierādījumi ir ļoti nopietni jāvērtē. Viņi nav acīmredzami. Bet pie mums jau, nu, tomēr turpinās šī padomju sistēma…

G.B.: Labi, labi. 

J.B.: …pierādījumi ir, notiesāt nevar, pieķerties nav kur, kā saka.

[00:26:55] N.L.: Es varbūt piemetīšu vienu ideju. Man liekas, ka tā ir viena no, viens no ceļiem uz elli ir iedomāties, ka mēs tagad apsēdīsimies, uztaisīsim darba grupu un uzrakstīsim beidzot perfekto kriminālprocesu. Es domāju, ka, varbūt darīt tā, ka identificējam, piemēram, piecas vai desmit lietas, kas patiešām ir vistraucējošākās un nospraužam, ka pus gadā – mēs viņas izmainam. [?]

J.B.: Arī tas ir ceļš. Bet..

N.L: Bet tas ir ātrāks ceļš.

J.B.: Tas ir tas, ko piecpadsmit gadus jau dara.

G.B.: Bordāna kungs. Tas, ko es gribu sadzirdēt, jā, mēs neizrunāsim detaļās par katru to, kas tur varētu kavēt vai vilcināt tos tiesas procesus, es gribētu dzirdēt, iespējams, piecus vai vismaz trīs punktus, kas kavē. Mēs dzirdējam, viens kavējums, iespējams, jā. Nevis aicināt uz tiesu visus lieciniekus un pārprasīt vēlreiz – jūs tur bijāt – nē nebiju. Bet iespējams tiesai ir lielāka kaut kādā ziņā autonomija un varēšana, kaut ko paņemt, kaut ko neņem. 

N.L.: Bet iespējams, ka prokurori jau var sijāt to skaitu…

[00:27:57] A.L.: Es ļoti īsi. Nedaudz gribēju paturpināt. Ja ir šis apstāklis, ka mēs minimizējam šo te liecinieku skaituTad, kas tad mums paliek. Prokurors nolasa apsūdzību. Atsevišķu liecinieku liecības tiek pārbaudītas. Atsevišķi materiāli. Tiesas debates. Apsūdzētā pēdējais vārds. Spriedums. Viss[?] Tad, jūs iedomājaties, kā tas saīsina…

J.B.: Ideāli. Mēs to varētu sākt darīt jau no nākošās nedēļas. [???]

A.L.: ..un sasniedz šo te rezultāti. Un pieteikti vērtēt ir Nīderlandes un Austrijas piemēri, kur ir minimizēts šis te. 

G.B.: Lūdzu. Lūdzu.

[00:28:26] A.G.: Tas, ko es gribēju teikt. Protams, ir jāskatās uz labiem piemēriem, bet es domāju, ka tai domāšanai ir jābūt tādai, ka ir jāatceras, ka justīcija pati par sevi arī ir potenciāli iespējama eksporta prece. Un līdz ar to, ja mēs kaut ko kopēsim, mēs viņu par eksporta preci neuztaisīsim. Ja mēs taisīsim savu eksportspējīgu justīciju, [?] tad uzņēmēji būs ieinteresēti braukt uz Latviju, tiesāties Latvijā, jo šeit būs ātrs un godīgs processKāpēc neinvestē Latvijā? Tāpēc, ka šeit ir lēns process. [?] Un tāpēc, ka šeit ir pietiekami lielas aizdomas par korupciju tiesu sistēmā. Un jāsāk ir no šīs puses, un godīgi par to ir jārunā. Par to arī nevajag apvainoties, Vilsones kundze. Jo tā ir taisnība, ka Latvijas tiesu sistēmā ir korumpēti tiesneši. Tas nenozīmē, ka lielākā daļa. Bet tas nozīmē to, ka juristu aprindās, un tas nav nekāds noslēpums par to, ko es teicu, ka ir institūcijas, kurās ir ļoti precīzi zināms. Mēs kā juristi ļoti precīzi zinām, kuri ir tie cilvēki. Un mēs ļoti precīzi varētu par šiem cilvēkiem painformēt tiesību aizsardzības iestādes. Un dot. Un viņus vairāk pieskatīt. Un viņus vienkārši vairāk pieskatīt. 

[..]

[00:33:13] G.B.: Tas labi. Tas labi. Bet, piemēram, ja prokuratūra pie jums atnāk ar PVN karuseļa shēmas lietu, kurā, piemēram, ir 150 liecinieki. Cik ilgā laikā jūs iztiesāsiet?

D.V.: Tas noteikti būs jautājums šodien jau pie pirmās instances, tas ir pie rajona tiesām. Mums bija saruna ar Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju. Šobrīd, jā, saņem šādas lietas. Ir nedēļā vismaz trīs lielas, apjomīgas lietas ienāk. Lietas šobrīd nozīmē uz aprīli, uz maiju. Tas nozīmē, ka, saņemot šādu lietu, ir jāplāno lietas izskatīšana. Ja tur ir pieteikti 150 liecinieki, tātad mēs varam. Jebkurš sapratīgs cilvēks pieņem – cik tas aizņems laika? Ja tas ir viens jautājums, ko jāuzdod lieciniekam, tad tas ir. Tātad jautājumu uzdos prokurors un jautājumu uzdos aizstāvības puse. Ja tie ir jautājumi, kas aptver vismaz desmit gadus, kā tas ir tajā lietā, kas atrodas pie mums, kur nodarījumi ir notikuši desmit gadu laikā, tātad to vienu liecinieku var pratināt ļoti daudzas stundas.

G.B.: Es sapratu. Bet es gribētu dzirdēt, vai Jūs saredzat, nu, tādu procesa optimizēšanas iespēju. No prokuratūras pārstāvja..

D.V.: Noteikti jā. 

G.B.: …es dzirdēju. Nu kāpēc mums vajag vēlreiz pārprasīt 150 lieciniekiem kaut ko? [?]

D.V.: Noteikti, jā. 

G.B.: Vai tiesnešiem mēs varam uzticēt papildus atbildību izvēlēties svarīgākos lieciniekus, ja jums vajag?

D.V.: Jā. Ierosinājums ir ļoti pamatots un pareizs. Tikai jāatceras ir vienu. Apsūdzībai ir jārealizē visas tiesības un pienākumi, lai apsūdzību uzturētu. Un mums ir pretī arī jānodrošina tiesības aizstāvēties. 

G.B.: Klau, šito tēmu par komponenti, ka tiesnešiem, nu, galīgi nav, nu, kaut kādā ziņā laika rāmja un tas ir tikai tāds profesionalitātes jautājums. Nevajag kaut kādā ziņā ierobežot? Ja izskati ātrāk lietu – dabū prēmiju. Ja nedabūt – ja nekas nenotiek Tavā tiesā vai Tavā procesā, nu, tad nedabūn.

[00:35:34] J.B.: Tam ir specifiski, nu, piemēram…

G.B.: Piedodiet par vienkāršību. 

J.B.: …kādā veidā tas notiek normālās pasaules tiesās, ir. Tur arī nav uzrakstīts, ka jums ir gada laikā jāizskata. Jo, saprotami, ka to nav iespējams ierakstīt likumā. Bet, viņi to izdara fiziski. Kādā veidā? Tiesas vadītājs, tiesa arī ir iestāde. Tiesas priekšsēdētājs, kā iestādes vadītājs, izdala visiem tiesnešiem, es tā vienkāršoti runāju, bet principā tā arī ir, formulārus, kā viņiem ir jāaizpilda par katru lietu. Kad viņi kādas darbības izdara un jāziņo, un jāsniedz atskaites tiesas priekšsēdētājam. Kurš iet cauri un skatās, un kontrolē. Kā šī lieta ir gājusi, kā viņa ir skatīta. Un tiekoties arī pārrunā, kāpēc šo lietu, nu, teiksim, viņš ir pavadījis tik ilgu laiku. Un kopīgi meklē varbūt vājās vietas konkrētajam tiesnesis, bet varbūt likumam atrod vājās vietas un tamlīdzīgi. Un vēl es gribētu ātri par to specializēto tiesu pateikt. Mums ir deklarācijā arī. Mēs iekļāvām, ka mēs vērtēsim šo opciju, un es esmu ļoti liels, nu, aizstāvis. Bet es zinu, ka tas nav populāri speciālistu vidē[?] Āa. Labi.

G.B.: Nevajag ātri. Mēs tūlīt par to runāsim lēnāk mazliet.

D.V.: Vēl vienu tēzi, es varbūt pabeigšu. Mums nav jābrauc uz Eiropu šādu pieredzi meklēt. Jo mēs jau to esam ieviesuši. Rīgas apgabaltiesa monitorē lietu izskatīšanas termiņus. Un arī garajās lietās. Ko tas nozīmē? Ja ir šāda lieta, kas ir apjomīga, ir lietas, kur mēs prasām atskaiti katru mēnesi, par katru atliktu…

[..]

[00:38:32] A.G.: Te ir vēl pāris detaļas. Pāris, teiksim, pātagas un burkāna elementi, kurus ļoti elementāri ieviest, ja. Ir jānosaka kritēriji, kas ir tiesām jārealizē. Ja tiesas priekšsēdētāja nerealizē – viņa zaudē amatu[?] Viss. Elementāri. 

G.B.: Nu bet, piemēram, kāds viens kritērijs, varētu būt?

A.G.: Nu, cik ilgā laikā, teiksim, vidēji konkrētajā tiesā jābūt izskatītām lietām. Es piekrītu, ka Rīgas apgabaltiesā salīdzinoši uz kopējā fona, tas ātrums, vidējais ātrums, lielākai daļai lietu, ir pietiekami augsts. Tas ir viens, ja. Vidēji tiesā tie rādītāji ir slikti. Tātad, nu, kaut kas nav kārtībā. Vai rādītājus par to, ka ir, nu, teiksim, korupcijas riski paaugstināti, ja? Arī tāds var būt rādītājs. Trešā lieta, kas ir. Burkāna − pātagas princips. Nu, mēs zinām par to, ka līdzīgi kā ar čekas maisiem, ja. Mēs zinām, ka mums bija čekisti, bet neviens nav mums čekists. Tāpat arī mēs zinām, ka Latvijā ir korupcija, bet nu īstenībā neviens nav ne korumpants, ne kukuļņēmejs, ne devējs, ja. Tas pats attiecināms arī uz tiesu sistēmu. Un šajā konkrētajā gadījumā varbūt, ka Latvijai ir jāpārdomā, kāpēc tiesneši ir vienīgā faktiski profesija, vienīgā tik priviliģētā profesija, kas saņem tiesneša amatu uz mūžu. Tiesnesis var pieļaut jebkādas kļūdas. Būtībā. Pamatot viņas ar to, ka «es tā domāju». Un ar to arī viss beidzās. Varbūt, ka mums tomēr ir jāpārskata šis jautājums. [?] Varbūt ne uzreiz. Teikt tā: «Mīļie draugi, jums ir laiks līdz tāda, tāda gada tādam datumam jāizpilda šādi rādītāji. Ja šajā sistēmā šie rādītāji netiek izpildīti, mēs mainām sistēmu». 

[..]

[00:41:33] J.B.: Bet to ir iespējams, un man patiktu šāds uzstādījums un tādas apņemšanās. Noteikti viņas ļoti labi motivē. Un es, piemēram, ticu, ka Latvijā tas ir iespējams. Protams, ir noteikumi un ja drīkst tos pateikt, es pateikšu, kas ir. Pats svarīgākais, lai tas notiktu ir, ka pastāv tiešām iesaistīto personu motivācija. Es Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadībā šādu motivāciju neesmu redzējis nedz tad, kad es strādāju, nedz tagad. [??] Un es domāju, ka tas Latvijai.. Neviens investors, tagad uzzinot, ka viņš ir padomju laikā bijis vēl turklāt arī, iespējams, ar saistību ar KGB kaut kādā veidā[???] Un tas nebija nevienam īpašs noslēpums. Es domāju, ka tā uzticamību tiesai, tas neraisa. Viens apstāklis.

G.B.: Priekšlikums?

J.B.: Priekšlikums ir, ka tas neveicinās tiesnešus īpaši motivēties. Jo mēs zinām, viss sākas no augšas. Viens apstāklis. Otrs apstāklis ir par korupcijas jautājumiem. Tik tiešām. Nu, teiksim atkal. Konkrēti fakti, kas notiek šobrīd. Ja. Un tas nav saistībā ar to, ka te ir iesaistīti manas partijas biedri. Viņi ir objektīvi manas partijas biedri. Šīs korupcijas dēļ. Tātad, ja tiek piedāvāts kukulis, lai lietu sabojātu. Kukulis netiek paņemts. Nedomājiet, ka citi viņu ne.., ka daļa no šī kukuļa neaizgāja kaut kur un ka šī lieta arī kaut kas nenotika tajā. Ne velti tā šobrīd ir izbeigta. Acīmredzams korupcijas gadījums, kur mēs neredzam konkrēto vainīgo, bet fakts ir redzams. Un kas šobrīd notiek? Tas godīgais izmeklētājs ir zem izmeklēšanas[?] Nav nekāds brīnums, ka tūlīt parādīsies.

G.B.: Labi. Sapratu. Es došu vārdu mazliet rindas kārtībā.

A.G.: Es saprotu tad jau aizstāvības runa Juraša gaidāmajam kriminālprocesam. [?]

J.B: Man vienalga. [???] Tas ir patiesībā mūsu problēma visu. Un ir arī jūsu problēma. Tā, nu, fiziski. Var gadīties visiem tā. [?]

G.B.: Labi, labi. Lūdzu. Lūdzu.

[00:43:57] A.L.: Jā, es vēlējos iekomentēt nedaudz par šiem termiņiem tiesās, kad, nu, tiesnesis, iespējams, tad tiktu kaut kā materiāli vai kā savādāk stimulēts, ja izpildītu, izskatītu šo te lietu noteiktā termiņā. Bet vienlaicīgi vēršu jūsu uzmanību, kad gan prokuratūra, gan tiesa mēs strādājam Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Lai mēs šos termiņus panāktu, mums vajag kriminālprocesā ietvert attiecīgus nosacījumus. Un par piemēru. Mēs izsaucam liecinieku. Liecinieks neatnāk. Tad mēs veicam vēl kaut kādus pasākumus, sūtām vēl pavēstes uz visām iespējamām dzīvesvietām, lai pēc tam nerastos jautājums, vai mēs esam izmantojuši visas saprātīgas iespējas iegūt šo te liecinieku, lai viņš ierastos uz tiesu.

G.B.: Bet mēs jau to kriminālprocesu varam pamainīt.

A.L.: Par to iet runa. Tad. Izdaram šo te mājasdarbu, veicam attiecīgus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Un tad prasam, lai prokuratūra un tiesa efektīvi strādātu.

G.B.: Labi. Bordāna kungs ir apņēmīgs veidot konsīliju uz to, kas jādara.

[..]

[00:50:40] J.B.: Turpināšu no tās vietas, ko es Vilsones kundzes teiktajā saklausīju. Un tad arī tas pāries pie jūsu jautājuma. Šī ir tā vieta, kur es nepiekrītu Vilsones kundzei. Pēc būtības nepiekrītu. Un man ir tāds iespaids, pieņemsim. Tas nav nekāda priekšvēlēšanu šajā gadījumā, nav ar to nekādi saistīts. Bet, manuprāt, tiesneši Latvijā ir, un tas ir ļoti, vislaik pastāvēs. Viņi ir, dzīvo savā tajā pasaulē ar ļoti lielu apziņu, ka tā nevar būt, kā jūs šeit visi stāstiet. Nu, es domāju Gobzema kungs arī, viņš jau patiesību stāsta par tiem kukuļiem, principā. Un strādājot pie Sprūda, piemēram, viņi jau zin, viņš jau ļoti labi ir informēts par tiem tiesnešiem, pie kuriem var aiziet. Jautājums nav tikai ar tiesnešiem, bet arī ar advokātiem un citām juristu profesijām. Juristi kā tādi. Visiem ir jāattīrās. Tas ir. Mēs to esam ļoti smagi darījuši advokatūrā. Tīri kā advokāts. [?] Pagājušās advokatūras pārvēlēšanas ir bijušas, bija kur mēs reāli cīnijāmies, lai mēs mainītu varu. [??] Nedaudz izdevās [?] un tur arī sākas process. [?] Tas ir kopīgs darbs. Tā kā. Kuri vāc tos kukuļus, ja, no klientiem saviem. Advokāti. Tad viņi atrod. Un tie nav… Tāpēc te nevar teikt, ka advokāti ir kukuļdevēji un tiesneši ir kukuļņēmēji. Bet ir konkrēti cilvēki. Nu, nezinu, sauciet viņus par mafiju, par negodprātīgiem, ja. Bet. Viņi ir izveidojuši savu sistēma, kura sniedz viens otrai pakalpojumus. Un to vajag izravēt. Un tad, kā mēs to varam izdarīt. Daudzas metodes. Viena no metodēm, ja reiz visa tiesa nevar tā ātri tur attīrīties, sakārtoties [?] un ļoti augsti kvalificēties. [?] Tad, viena no metodēm ir radīt jaunu tiesu, [?] jaunu tiesu, ne daudzas, bet vienu, specializētu. Nepieļaut, tiešām nepieļaut visiem, ka tur tiek iedēta korumpantu ola, ja. [?] Un veidot viņu tīru [?] un specializētu. [?] Un tas varētu būt tas sākums, kur iztiesā visas šīs sarežģītās lietas.

G.B.: Un tad tā pārējā tiesa, nu, šādā izpildījumā. Pārējā tiesa, nu, tad, tie tie korumpanti un tagad šī.

J.B.: Viņa gūs labumu. Nē, viņi arī attīrīsies, tas paralēli notiks šis process. [?]

[..]

N.L.: Varbūt. Bet vienlaikus, man liekas, ir jāsaprot, kādā veidā tiesu vara panāk to, ka tādos ļoti uzskatāmos gadījumos, kad cilvēki skatās un domā «bāc, nu, te tiešām kaut kas nav kārtībā». Piemēram, Magoņa kukulis. Milzīga lieta, ja. Nonāk kaut kādos Limbažos pie tiesneša, kurš vispār nejēdz ne rīta, ne vakara. [??] Es atvainojos. Un ir sodīts. Sodīts iepriekš par nopietniem pārkāpumiem. [?] Un mums ir tagad kā cilvēkiem jātic, ka viņš šo lietu, ļoti sarežģīto, ļoti smago lietu, godīgi un taisnīgi, un profesionāli izskatīs[?]

J.B.: Precīzi. Un specializēta šajā gadījumā palīdzētu.

[..]

G.B.: Mums ir atlikušas vēl piecas minūtes. Es gribētu tomēr vēl dzirdēt prokuratūras pārstāvja viedokli par šīm te finanšu, ekonomikas, jā, nu, korupciju, varbūt, nu, tajā Jūsu laukā mazāk. Kā Jūs redzat? Kas tur ir tā problēma, jo par to, ka tur ar to izmeklēšanu ne vienmēr mums sokas. Ar iztiesāšanu ne vienmēr tur sokas, ne ar tiem sodiem. Ja, un tad, kādu Jūs redzat. Kas tur būtu uzlabojams?

[00:56:05] A.L.: Tā, attiecībā par sodiem. Mēs caur prokuratūras preses dienestu cenšamies šobrīd informēt arī sabiedrību. Aizstāvi, kas nodrošina aizstāvību šajās te, it īpaši finanšu noziegumu lietās, ir ļoti labi informēti, kad šobrīd ir laiki būtiski mainījušies. Ja mēs pirms trīs gadiem skatītos un būtu izbrīnīti, kā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas tiek piespriests brīvības atņemšanas sods, tas likās neticami. Tad es jums varu pateikt uzreiz. Šobrīd jebkurā gadījumā, ja persona nav atlīdzinājusi valstij nodarīto kaitējumu, nodokļu shēmā. Viņiem viennozīmīgi ir tikai brīvības atņemšanas sods. Tiesneši arī saprot šī te nozieguma bīstamību un šobrīd arī šādus sodus piespriež. Tajā skaitā pat par desmitajā gadā izdarītu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vienīgais variants, kā šim te finanšu noziegumu izdarītājam faktiski ir cerība izkļūt sveikā bez brīvības atņemšanas soda, tas ir pilnībā atlīdzināt kaitējumu. Es arī personīgi esmu caur preses dienestu ziņojis savās lietās. Tiek atlīdzināti simtdivdesmit tūkstoši, septiņdesmit tūkstoši. Tā ir realitāte. Jo šīs personas apzinās, ka viņas riskē ar brīvības atņemšanas sodu, un jums ir jāsaprot arī. Šo noziegumu izdarītāju kategorija. Tie ir uzņēmumu vadītāji, sabiedrībā ieredzēti cilvēki, ar augstākajām izglītībām.

G.B.: Sapratu. Bezkompromisa cietums. [??]

[..]

Paši relevantākie fakti Latvijas Televīzijas LTV1 raidījumam «Tieša runa» 2019. gada 16. janvārī: «Ko nozīmēs topošās valdības deklarācijā ierakstītais bezkompromisa tiesiskums» kontekstam.

2019. gada 22. janvāris – Saeima apstiprina Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nominētā Krišjāņa Kariņa veidoto valdību. Tajā no «Jaunās Konservatīvās partijas» Tieslietu ministra un Ministru Prezidenta biedra amatu ieņem Jānis Bordāns.

2019. gada 22. janvāris – ģenerālprokuratūra nosūta Saeimai dokumentus un lūdz kriminālprocesā par valsts noslēpuma izpaušanu kriminālvajāšanai izdot «Jaunās Konservatīvās partijas» deputātu Juri Jurašu.

2019. gada 24. janvāris – par Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru tiek izvirzīts Juris Jurašs. {?}

2019. gada 25. janvāris – saistībā ar prokuratūras lūgumu izdot kriminālvajāšanai Saeimas deputātu, «Jaunās Konservatīvās partijas» biedru Juri Jurašu tieslietu ministrs, «Jaunās Konservatīvās partijas» līderis Jānis Bordāns nosūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām [???], lai vērstu uzmanību uz to, ka Latvijā tiesiskie instrumenti varot tikt izmantoti negodīgi ar mērķi ietekmēt politisko situāciju valstī.

2019. gada 27. janvāris − jaunais tieslietu ministrs sola vērtēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja darbu. Kā ziņu portāliem norāda Jānis Bordāns, viņš uzskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču par nepiemērotu tik augstam un atbildīgam amatam [???], kā pamatojumu Jānis Bordāns norāda Ivara Bičkoviča iespējamo saistību ar kādreizējo Valsts drošības komiteju. Kā norādīja ziņu portāli «Lietā, ko savulaik skatīja prokuratūra un tiesa, figurēja 1983. gadā noformēta aģenta kartīte ar [Ivara] Bičkoviča vārdu un segvārdu «Raitis». Tiesā viņa saistība ar VDK netika pierādīta.» [3] Arī vēlāk Jānis Bordāns nāca klajā ar paziņojumiem, ka Ivars Bičkovičs sagrozot faktus. Jānis Bordāns kritizēja Ivara Bičkoviča ieguldījumu tiesu varas reputācijas uzlabošanā. Tāpat viņš paziņoja, ka par Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu atbildību vistiešakajā veidā nesot Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Augstākā tiesa savukārt aicināja Jāni Bordānu nodrošināt «likumā noteikto TM funkciju kompetentu izpildi un atturēties no tiesu sistēmas nekorektas un nepamatotas kritikas, izmantojot politisko retoriku publiskajā telpā» [4]. 

2019. gada 30. janvāris – par Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju tiek ievēlēta Juta Strīķe, kura nomaina amatā Jāni Bordānu sakarā ar viņa iecelšanu Tieslietu ministra amatā. 

2019. gada 31. janvāris – Saeima lemj par «Jaunās Konservatīvās partijas» Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, atbalstot izdošanu.

2019. gada februāris – tiek uzsāktas sarunas par Ekonomisko lietu specializētās tiesas izveidošanu.

2019. gada 17. maijs – Tieslietu ministrs Jānis Bordāns izsaka neuzticību un rosina izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību savam amatam saistībā ar attieksmi un darbībām cīņā ar naudas atmazgāšanu. [??] Par šo ierosinājumu tiek sagatavots informatīvais ziņojums valdībai. 39 Saeimas deputāti ierosina veikt pārbaudi.  

2019. gada 3. jūnijs  iecere par specializētās Ekonomisko lietu tiesas izveidošanu tiek prezentēta Tieslietu padomei.

2019. gada 26. jūnijs – Augstākā tiesa uzsāk pārbaudi par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam

2019. gada 22. augusts – Ministru kabinets atbalsta Ekonomisko lietu tiesas specializētās tiesas izveidi.

2019. gada 18. oktobris  Augstākās tiesas plēnums nolemj, ka ģenerālprokurora atlaišanai nav pamata.

2019. gada 21. novembris – tiek pieņemti būtiski grozījumi Kriminālprocesa likumā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem un jauniem noziedzīgi iegūtas mantas izcelsmes pierādīšanas standartiem. 

2019. gada 4. decembris – 2019. gada 8. decembris – Tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar parlamentāro sekretāru Juri Jurašu dodas darba komandējuma vizītē uz Vašingtonu, kur tiekas ar ASV Tieslietu departamentu, Valsts departamentu, Valsts kasi, Pasaules bankas pārstāvjiem un apspriež Latvijas un Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus Moneyval rekomendāciju ieviešanā un paveikto cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem. 

2019. gada 5. decembris – Saeima pauž konceptuālu atbalstu specializētās tiesas izveidei.

2019. gada 9. decembris – ASV, pamatojoties uz Magņitska likumu, sankciju sarakstā iekļauj Aivaru Lembergu. 

2020. gada 27. februāris – Saeima pieņem grozījumus «Prokuratūras likumā» un likumā «Par tiesu varu», ar kuriem mainīta ģenerālprokurora izraudzīšanas un iecelšanas kārtība. Grozījumus ierosināja Tieslietu ministrija un tie tika atbalstīti Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kuru vada «Jaunās Konservatīvās partijas» biedrs Juris Rancāns.

2020. gada 25. marts – par «Jaunās Konservatīvās partijas» frakcijas priekšsēdētāju ievēlēts Juris Jurašs [??] sakarā ar Jutas Strīķes aiziešanu mūžībā. 

2020. gada 2. aprīlis − par Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju tiek ievēlēts Juris Jurašs, kas nomainot amatā Jutu Strīķi, kura devusies mūžībā. 

2020. gada 11. jūnijs – Saeimā tiek pieņemti apjomīgi grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas izraisa plašas diskusijas. Ar tiem saskaņā ar Tieslietu ministrijas teikto plānots veikt kriminālprocesa efektivizāciju, kā arī paātrināt krimināllietu izskatīšanu un nepieļaut nepamatotu novilcināšanu.

2020. gada 16. jūnijs – beidzas amata pilnvaru termiņš Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, un viņa vietā stājas jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

2020. gada jūlijs – KNAB veic kratīšanu Jelgavas prokuratūrā un aiztur Jelgavas prokuratūras prokuroru.

2020. gada 1. jūlijs – spēkā stājas grozījumi likumā «Par tiesu varu», izveidojot Ekonomisko lietu tiesu kā specializēto tiesu.

2020. gada 11. jūlijs – beidzas amata termiņš ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, un viņa vietā stājas jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns. 

KNAB «neparastā ātrumā» pabeidz pirmstiesas izmeklēšanu pret iepriekšējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

2020. gada 4. augusts – KNAB par neizpaužamu ziņu izpaušanu ierosina ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret iepriekšējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.

Izpalika vienīgi «normāla» Vācijas kriminālprocesa ieviešana …

Vienīgi vēl paliek atklāts viens jautājums, proti, par «bezkompromisa tiesiskuma» selektivitāti attiecībā pret «savējiem» un «svešajiem». Un pats pēdējais, – vai «tiesiski» ir voluntāri izlemt, kas ir «tiesiski»? Jebkurā gadījumā par tiesību principu pārvēršot krievu teicienu – «Mužik skazal, mužik sģelal» [5], tā loģiskajā saiknē parasti iztrūkst starpposms «mužik podumal» [6].

[1]         Ko nozīmēs topošās valdības deklarācijā ierakstītais bezkompromisa tiesiskums. Tieša runa. Latvijas Televīzijas 2019. gada 16. janvāra raidījums. Pieejams: Ko nozīmēs topošās valdības deklarācijā ierakstītais bezkompromisa tiesiskums [aplūkots 2020.  gada 2. februārī].

[2]         Sk. piemēram. Rusanovs E. Nedaudz rezignēta eseja par jaunāko pārgrozījumu būtību tiesvedībā kriminālprocesā. Pieejams: Nedaudz rezignēta eseja par jaunāko pārgrozījumu būtību tiesvedībā kriminālprocesā [aplūkots 2020. gada 13. augustā]. Rusanovs E. Justīcija rūtainos flaneļa darba kreklos. Pieejams: Justīcija rūtainos flaneļa darba kreklos [aplūkots 2020. gada 13. augustā].

[3]         Bordāns sola vērtēt Augstākās tiesas un KNAB priekšnieku darbu; Pūcem būšot jautājumi par Koļegovas palikšanu amatā. Pieejams: Bordāns sola vērtēt Augstākās tiesas un KNAB priekšnieku darbu; Pūcem būšot jautājumi par Koļegovas palikšanu amatā [aplūkots 2020. gada 12. augustā].

[4]         Bordāns kritizē Bičkoviča ieguldījumu tiesu varas reputācijas uzlabošanā. Pieejams: Bordāns kritizē Bičkoviča ieguldījumu tiesu varas reputācijas uzlabošanā [aplūkots 2020. gada 12. augustā].

[5]         «Мужик сказал, мужик сделал» – tulk. no krievu val. – vīrs pateica, vīrs izdarīja.

[6]          «Мужик подумал» – tulk. no krievu val. – vīrs padomāja.