Biroja Blogs

14.08.2020.

Naidīgu attiecību noskaidrošanai starp apsūdzēto un liecinieku tiesai ir pienākums nopratināt apsūdzētā norādītos šo faktu apstiprinošus lieciniekus

1525. tēze

Apsūdzētā lūgusi nopratināt kā liecinieci K. tā apstākļa pie­rādīšanai, ka starp viņu, apsūdzēto, un lieciniekiem D., — uz kuru liecī­bām Apgabaltiesa dibinājusi savu nosodošo spriedumu, — pastāv naidīgas attiecības.

Atraidot šo lūgumu aiz tā iemesla vien, ka tiesa piešķīrusi ticamību liecinieku D. liecībām. Apgabaltiesa pārkāpusi Krimināiproc[esa] lik[uma] 189. p[antu], kā arī Kriminālproc[esa] lik[uma] 141. p[antu], jo no sprieduma redzams, ka Ap­gabaltiesa piešķīrusi izšķirošu nozīmi liecinieku D. liecībām, atrodot, ka «neticēt šo liecinieku liecībām nav nekāda pamata», bet ar naidīgu at­tiecību noskaidrošanu starp apsūdzēto un minētiem lieciniekiem šāds pa­mats varētu rasties un tiesa jautājumā par liecinieku D. liecību ticamību varētu nonākt pie cita atzinuma.

(1928. g[ada] 27. sept[embra] spr[iedums] Stiks l[ieta] Nr. 587.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim.

Sast. Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1928, 710. lpp.