Biroja Blogs
26.04.2024.
16. citāts
Prof. Pauls Mincs par inkvizīcijas pirmsākumiem
Romas ķeizaru laikā radās jauns krimināltiesu veids, kas ar nosaukumu «extraordinaria cognitio» sevī ietvēra tā procesa pirmsākumus, kas teorijā, lai to atšķirtu no apsūdzības jeb akuzācijas procesa, tika nodēvēts par izmeklēšanas jeb inkvizīcijas procesu.
Ja ir runa par inkvizīcijas procesu, mēs parasti neapzināti ideju asociējam ar šausmu skatu no Lielo inkvizitoru ķeceru tiesām ar spīdzināšanas mokām un versmojošiem sārtiem. [..] sākumā būtu jākonstatē, ka šeit «inquisitio» (no vārda inquirere = «izmeklēt») nenozīmē neko vairāk kā izmeklēšana.
Izmeklēšanas process sākas visur tur, kur tiesnesis kriminālvajāšanā kļūst aktīvs. Ja sodošā vara pati izrāda interesi ļaundarības atklāšanā un tās sodīšanā, tad tā negaida līdz pieteiksies apsūdzētājs, lai īstenotu «accusatio» formalitātes, bet gan pūlēsies pati izdibināt vainīgo. Ja šis uzdevums tiek uzticēts tiesnesim, tad rodas kriminālvajāšana viņa amata dēļ pēc tiesneša paša iniciatīvas. Aktīvā darbība, kas ir šī izmeklēšanas procesa pamatā, mudina tiesneša iniciatīvu tālāko lietas apstākļu noskaidrošanā, pierādījumu materiāla savākšanā utt., līdz viņš pats beigās taisa spriedumu.
/Mincs P. Ekstraordinārā krimināljustīcija. Kanoniskais process. Grāmatā: Rusanovs E. Versija par profesoru Paulu Mincu un viņa ekstraordināro krimināljustīciju. Rīga: Rusanovs & Partneri, 106.-109. lpp./