Biroja Blogs
19.04.2024.
20. citāts
Prof. Pauls Mincs par Vācijas (līdz 15. gadsimtam) tiesu un nevainīguma pierādīšanu
Senākajos laikos tiesas process nebeidzās ar spriedumu mūsdienu izpratnē. Bija runa vienīgi par to, kādus pierādījumus pieļaut un kam būtu jāuzliek šī pierādījumu nasta. Tiesa tad palika tikai kā pierādīšanas procesa nozīmīgs liecinieks. Brīvajiem un nevainojamu slavu ieguvušajiem* kā nevainīguma pierādījumu līdzeklis kalpoja zvērests, ko panāca ar līdzzvērētāju** palīdzību, visiem pārējiem tās bija «ordālijas», kas ļoti līdzinājās spīdzināšanai un pamatojās uz pieņēmumu, ka Dievam jāiestājas par taisnajiem (ordeal = spriedums).
/Mincs P. Ekstraordinārā krimināljustīcija. Vācija (līdz 15. gadsimtam). Grāmatā: Rusanovs E. Versija par profesoru Paulu Mincu un viņa ekstraordināro krimināljustīciju. Rīga: Rusanovs & Partneri, 132.-135. lpp./
* Oriģ. – für Freie und Unbescholtene.
** Līdzzvērētājs – zvērināts liecinieks, kurš liecināja par apsūdzētās personas nevainīgumu vai par personas labo raksturu. Šī persona patiesībā varēja par noziegumu arī neko nezināt.