Biroja Blogs

20.11.2020.

Tiesas secinājumam par cēlonību ir jābūt noteiktam, skaidram un loģiskam

1896. tēze

Tiesu Palāta sodījusi K. pēc Sodu lik[uma] 464. p[anta] 2. d[aļas] par to, ka viņš, kā šofers, vadot pa Daugavmalas tirgu smago automobili, pretēji pastāvošas instrukcijas noteikumiem, piebraucot vietai, kur bij dzīva sa­tiksme, nav savu automobili apturējis, ieturot tādu ātrumu, kas dotu iespēju to apturēt uz vietas, kam par sekām bijis tas, ka viņš uzbraucis virsū pāri ielai ejošai tanī brīdī M., sagādājot tai nāvi.

Pie slēdziena par apsūdzētā vainīgumu Palāta nākusi nodibinot sprie­dumā, ka arī pate cietusē M. pielaiduse neuzmanību, vispēdējā brīdī pār­ejot ielu, kaut gan apsūdzētais devis brīdinājuma signālus un braucis lēnā gaitā, bet atrodot, ka nelaime varējusi arī nenotikt, ja ap­sūdzētais dotā gadījumā būtu ievērojis instrukciju un braucis ar tādu āt­rumu, kas dotu iespēju apturēt mašīnu uz vietas.

Pēc sodu lik[uma] 464. p[anta] 2. d[aļsa] vainīgais sodāms tad, ja nāves sagādājams bijis sekas no tā, ka vainīgais nav ievērojis attiecīgai darbībai izdotos nosacījumus. Kā redzams no sprieduma, pati Palāta nav noskaidrojusi sev tiesājamā K. rīcības cēloņsakarību ar M. nāvi un nav noteikti kon­statējusi, kura – tiesājamā K. vat pašas cietušās M. vainas dēļ sagādāta pēdējai nāve. Palātas spriedumā pievestais motīvs, ka nelaime varēja arī nenotikt, ja tiesājamais K. būtu stingri turējies pie instrukcijas noteikumiem, ir nenoteikts, neskaidrs un loģiski pielaiž arī pretējo: ka nelaime varēja arī notikt pie visas K. uzmanības, bet tādā gadījumā ne­būtu konstatēta cēloņsakarība starp tiesājamā rīcību un viņam inkriminēto noziedzīgo rezultātu, t. i. nebūtu nodibināts arī Sodu l[ikuma] 464. p.[anta]2. d[aļas] sa­stāvs. Palātas spriedumā pievestais motīvs, ka cietušās neuzmanība nebij noliegta ar soda piedraudējumu, neienes nekādu skaidrību cēloņsakarības jautājumā, jo nesatur pašas cietušās rīcības novērtējumu sakarā ar tie­sājamam inkriminēto darbību un noziedzīgo rezultātu. Šāda neskaidrība motīvos norāda uz Kriminālproc[esa] lik[uma] 810. p[anta] pārkāpumu, kādēļ Palātas spriedums atceļams.

(1929. g[ada] 27. sept[embrī] spr[iedums] Kalniņa l[ieta] Nr. 466.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1928.. g. 31. decembra līdz 1930. gada 15. martam.

Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 66. lpp.