Biroja Blogs

28.05.2021.

Baumu izplatīšana ne vienmēr ir sodāma kā tīša apvainošana

1915. tēze

Sodu lik[uma] 530. p[anta] soda vainīgo, kas tīši personiski apvainojis ar izturēšanos vai izteikšanos, kuras dara negodu apvainotam vai viņa ģimenes loceklim, kaut arī mirušam. Šis likums, kā tas izriet no viņa izpratnes, aizsargā nevis mirušā godu, – jo pats mirušais nav tiesību subjekts un viņa godu likums nevar aizsargāt, – bet viņa ģimenes locekļus no netieša viņu goda aizskāruma, un tamdēļ, lai piemērotu minēto pantu gadījumos, kad godu aizskaroši izteicieni attiecas uz mirušo, šādam aizskārumam jābūt izdarītam apvainotā, resp. tā mirušā ģimenes locekļa klātbūtnē, kas ar to jūtas aizskarts. Inkriminējot apsūdzētam L. godu aizskarošu baumu izplatīšanu par sūdzētāja mirušo brāli, Apgabaltiesa savā spriedumā šo pēdējo apstākli nav noskaidrojusi, kādēļ viņas spriedums nav atstājams spēkā Kriminālproc[esa] lik[uma] 152. p[anta] pārkāpuma dēļ.

(1929. g[ada] 27. sept[embra] spr[iedums] Lindes l[ietā] Nr. 324.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1928. g. 31. decembra līdz 1930. gada 15. martam. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1929.