Biroja Blogs

22.01.2021.

Uzticēšanās lieciniekam tiesā

Iespaidu par uzticēšanos lieciniekam, tiesa var iegūt, vienīgi nopratinot viņu klātienē, vienlaicīgi arī izdarot savus secinājumus par iepriekš vai tiesas sēdē liecinātā patiesumu un nozīmīgumu izskatāmajā lietā.

2994.

Kā redzams no Kriminālproc[esa], lik[uma] 189. un 623. panta, liecinieku aicināšana tiesā un nopratināšana atkarājas no tā, vai var būt kāda nozīme viņu apliecināmiem apstākļiem, kuru noskaidrošanai viņi uzdoti, resp. vai šie apstākļi, tos abstrakti ņemot pašus par sevi, kādā nebūt loģiski iespējamā sakarībā ar pārējo apstākļu kopību varētu apgāzt, pārveidot vai pastiprināt apsūdzības pamatu vai tās struktūru.

Šāds Kriminālproc[esa] lik[uma] 189. un 623. p[anta] kārtībā taisīts tiesas atzinums nesaista tiesu, novērtējot Kriminālproc[esa] lik[uma] 141. un 779. p[anta] kārtībā visus lietas materiālus to kopībā apsūdzētā vainības jautājuma izšķiršanai, tos pašus apstākļus pēc būtības jau novērtēt citādi pie sprieduma taisīšanas, atzīstot tos vai nu par nenozīmīgiem, par mazsvarīgiem vai par izšķirošiem jautājumā par apsūdzētā vainību, vai pat par tādiem, kuri vispār nav ņemami vērā, ja tiesa lieciniekiem nav uzticējusies.

Bet apsverot Kriminālproc[esa] lik[uma] 189. un 623. p[anta] plāksnē jautājumu par liecinieku aicināšanu, tiesa nevar tūliņ pēc būtības, ārpus Kriminālproc[esa] lik[uma] 141. un 779. p[anta] kārtības, spriest, vai liecinieku apliecināmiem faktiem ir jau i z š ķ i r o š a nozīme vainības jautājumā.

(1934. g[ada] 17. maija sp[iedums]. Edelšteina un c. l[ieta] Nr. 354.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1931. g. 15.septembra līdz 1935. gada 15. septembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1934, 396. lpp.