Biroja Blogs

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes

19.03.2024.

2. raksts

Bez liecinieku pārpratināšanas augstākas instances tiesā nav iespējams citāds liecību novērtējums nekā tas izdarīts pārsūdzētajā tiesas spriedumā

Liecību pārvērtēšana nav iespējama un pieļaujama «bez tieša iespaida uzņemšanas jautājumā par liecinieku liecību ticamību». Pretējā gadījumā tiek pārkāpts pierādījumu pārbaudes tiešuma un mutiskuma princips.

2303. tēze

No pirmās instances sprieduma redzams, ka miertiesne­sis, izšķirot jautājumu par apsūdzētās P. vainigumu pēc Sodu, lik. par akc. not. park. 36. p. un noteicot nopratinātā liecinieka V. liecības no­zīmi priekš lietas, nācis pie atzinuma, ka šā liecinieka liecībai nav pie­šķirama ticamība, jo šis liecinieks atstājot pilnīga alkoholiķa iespaidu un paliekot nojauta, ka viņš nepatiesi aprunā apsūdzēto. Miertiesnesis, at­zīstot pret P. celto apsūdzību par nepierādītu, P. attaisnojis.

Lietu caurlūkojot otrā instancē, Apgabaltiesa, nepārpratinot lieci­nieku V., atradusi, ka miertiesnesis bez dibināta iemesla esot apšaubījis šā liecinieka liecību, un tadēl, piešķirot V. liecībai ticamību un uzska­tot to par noteiktu pierādījumu, ka apsūdzētā bez patenta tirgojusēs ar reibinošiem dzērieniem, atcēlusi pirmās instances attaisnojošo spriedumu un atzinusi apsūdzēto P. par vainīgu Sodu lik. par akc. not. pārk. 36. p. paredzēta nozieguma.

Caurskatot šo lietu sakarā ar apsūdzētās P. iesniegto kasācijas sū­dzību, Senāts atrod, ka nevar atzīt par pareizu tādu stāvokli, kad ape­lācijas instance bez liecinieku parpratinašanas un tā tad bez tieša iespaida uzņemšanas jautājumā par liecinieku liecību ticamību nāk pie cita slēdziena, nekā tiesas pirmā instance, kura lieciniekus nopratinājusi, kā tas dota gadījumā bijis ar liecinieku V. Gan apelācijas, instancei pie­der vara piešķirt liecinieku noliecinātiem apstākļiem tādu vai citādu no­zīmi un šis novērtējums var būt pat diametrāli pretējs pirmās instances novērtējumam, tomēr tādos gadījumos, kad apgabaltiesai, kā apelācijas instancei, rodas šaubas, vai jautājums par liecinieku liecību ticamību kā tāds no tiesas pirmās instances izšķirts pareizi, apgabaltiesas pienā­kums ir šīs šaubas izklīdināt ar liecinieku pārpratināšanu. Tādēļ, nākot bez liecinieka V. pārpratināšanas pie cita slēdziena, nekā miertiesnesis, jautājumā par šā liecinieka liecības ticamību, Apga­baltiesa dotā gadījumā ir pārkāpusi Kriminālproc. lik. 141. p., kādēļ pārsūdzētais viņas spriedums nav atstājams spēkā.

(1930. g[ada] 7. okt[obra] spr[iedums] Priciņš 1. Nr. 518.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1930. g. 15. marta līdz 1931. gada 15. septembrim.

Sast. Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1931, 142. lpp.