Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
29.04.2024.
48. raksts
Netiešo pierādījumu ķēdes nozīmīgums pierādīšanā kriminālprocesā
2083. tēze
Tas apstāklis, ka zinātniskais tiesekspertīzes kabinets pēc sprieduma spēkā nākšanas atzinis kādu notiesātā P. apsūdzības lietai kā lietisku pierādījumu pievienotu vēstuli par rakstītu nevis no notiesātā meitas M., bet no kādas citas personas, – lai gan no Apgabaltiesas sprieduma ir redzams, ka tiesa pie sprieduma taisīšanas ir ņēmusi vērā arī minētās vēstules saturu, iztulkojot šās vēstules rakstīšanas faktu itkā no M. par sliktu apsūdzētam P. –, nevar būt par iemeslu lietas atjaunošanai, jo no tiesas sprieduma motīvu uzbūves ir redzams, ka tiesa minētam faktam nav piešķīrusi nekādu izšķirošu nozīmi to netiešo pierādījumu rindā, ar kuriem viņa pamatojusi savu spriedumu, un tādēļ ir jānāk pie slēdziena, ka aprādītā apstākļa izslēgšana no netiešo pierādījumu skaita ar kurām pamatots notiesātā P. vainīgums, nebūtu varējusi atstāt iespaidu uz tiesas galaslēdzienu par notiesātā vainu.
(1928. g[ada] 15. marta spr[iedums] Putrāma l[ietā] Nr. 1600/25.)
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1928.