Biroja Blogs

24.07.2020.

Apsūdzētā atzīšanās pie viņa nopratināšanas pirmstiesas kriminālprocesā pati par sevi nevar būt apsūdzības pierādījums

2067. tēze

Pēc Kriminālproc[esa] likumu nosacījumiem, apsūdzētā at­zīšanās tiesā uzskatāma par apsūdzības pierādījumu tikai tad, ja tāda at­zīšanās lietas apstākļos atrod drošu un neapšaubāmu pamatojumu. 

No aprādītā slēdzams, ka apsūdzētā atzīšanās pie viņa nopratināšanas pie izmeklēšanas tiesneša vai arī pie viņa noklaušināšanas kriminālpoli­cijā pati par sevi nevar būt par apsūdzības pierādījumu. 

To, ka apsūdzē­tais atzinies kriminālpolicistam vai izmeklēšanas tiesnesim par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, ja šis apstāklis attiecīgi konstatēts tiesas izmeklēšanā, tiesa pie pierādījumu novērtēšanas kopapsvēruma un apsūdzētā vainīguma noteikšanas gan var ņemt vērā, bet spriedums pamatojams ar tādiem tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem datiem, no kuriem slēdzams, ka apsūdzētā atzīšanās atspoguļojusi lietas patiesos apstākļus.

(1929. g[ada]. 27. sept[embris] spr[iedums] Vicinska u. c. 1. Nr. 922.)