Biroja Blogs

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes

19.03.2024.

39. raksts

Jauni apstākļi izskatāmajā lietā

Tiesa nevar pieprasīt no apsūdzētā paskaidrojumus, kādā veidā viņš ir ieguvis ziņas par jauniem apstākļiem izskatāmajā lietā, ar šo atrunu noraidot pēdējā lūgumu par jaunu liecinieku aicināšanu uz tiesas sēdi.

2062.tēze

Kā Apgabaltiesa, tā Tiesu Palāta atzinušas P. par vainīgu un sodījušas par to, ka viņš, apzinoties savas rīcības sekas un ar nolūku sagādāt A. veselības satricinājumu, iedūris tam ar dunci mugurā, sagādā­jot A. ļoti smagus miesas bojājumus.

Taisnojoties pret viņu celtā apsūdzība, tiesājamais P. savā apelācijas atsauksmē bij norādījis uz to, ka jau pēc viņa notiesāšanas Apgabaltiesā pie viņa atnākuši E. un T. un ziņojuši tam, ka viņi paši redzējuši un varot apliecināt, ka nevis viņš, P., bet gan kāds cits cilvēks, kurš atradies starp kaušļiem, iedūris A. ar dunci mugurā, kādēļ tiesājamais P. lūdza Tiesu Palātu izaicināt un nopratināt kā lieciniekus minētos E. un T.

Šo lūgumu Tiesu Palāta noraidījusi tādēļ, ka savu apgalvojumu, ka minētie apstākļi agrāk viņam nebij zināmi, P. ticami nepastiprina, un arī tādēļ, ka uzdoto liecinieku liecības, pēc Tiesu Palātas domām, nevarētu pārveidot lietā neapšaubāmi noskaidrotos apstākļus. Abi šie apsvērumi neatbilst Kriminālproc[esa] lik[uma] 623. un 625. p[anta] prasībām. Ap­sverot, saskaņā ar Kriminālproc[esa] lik[uma] 623. p[antu], jautājumu, vai tiem ap­stākļiem, kuri noskaidrojami ar uzdoto liecinieku izsacījumiem, var būt kāda nozīme priekš lietas, tiesa var ņemt vērā tikai abstraktu šādu ap­stākļu nozīmi, tos pašus par sevi ņemot, neatkarīgi no jautājuma par lie­cinieku liecību ticamību un neizšķirot jautājumu, kas lietā būtu uzskatāms par neapšaubāmi nodibinātiem faktiem, jo tādu lietas apstākļu novērtē­jumu nepielaiž Kriminālproc. lik. 623. pants, bet tas taisāms vienīgi Kriminālproc[esa] lik[uma] 779. p[anta] kārtībā, novērtējot tiesas izmeklēšanas materiālus un izšķirot jautājumu par tiesājamā vainīgumu. Tādēļ Tiesu Palāta, noraidot apsūdzētā lūgumu izaicināt jaunuzdotos lieciniekus aiz tā apsvēruma, ka viņu liecības nevarētu pārveidot lietā neapšaubāmi noskaidrotos apstākļus, pārkāpusi tiesai ar Kriminālproc[esa] lik[uma] 623. p[antu] nospraustas robežas un sajaukuse divējādas: Kriminālproc[esa] lik[uma] 623. un 779. p[antos] paredzētās apstākļu novērtēšanas kārtības un mērauklas un tādēļ arī nākuse pie neloģiskā atzinuma, ka lietā nevarētu būt nozīmes pierādījumam, ka noziedzīgo nodarījumu izdarījis nevis tiesājamais, bet cita persona.

Tāpat nepareizs ir un neatbilst Kriminālproc. lik. 625. p[anta] prasībām otris noraidīšanas motīvs. — ka tiesājamais P. ticami neapstiprina savu apgalvojumu, ka apstākļi, kuru pierādīšanai viņš lūdz izaicināt jau­nus lieciniekus, viņam agrāk nebij zināmi. Kriminālproc[esa] lik[uma] 625. p[ants] pie­šķir tiesību lietas dalībniekiem arī pēc 605. p[anta] paredzēta termiņa notecē­šanas lūgt izaicināt jaunus lieciniekus, ja nākušā klajā jauni apstākļi. Uz tādiem jauniem apstākļiem norāda tiesājamais savā apelācijas atsauksmē un norāda arī, kādā ceļā tie viņam nākuši zināmi. Kriminālproc[esa] lik[uma] 625. p[ants] neparedz un neuzliek lietas dalībniekam pienākumu pastiprināt savus paskaidrojumus ar kādiem nebūt pierādījumiem, kādēļ jautājums, vai uzrādītie apstākļi tiešām uzskatāmi par jauniem, izšķirams, ņemot vērā un novērtējot lūdzēja paskaidrojumus sakarā ar lietā esošiem mate­riāliem. Pieprasot no lietas dalībnieka pastiprinājumus viņa paskaidrojumiem, kādā ceļā jauni apstākļi tam nākuši zināmi jau pēc Apgabaltiesas sprieduma, Tiesu Palāta izgājuse no Kriminālproc[esa] lik[uma] 625. p[anta] robežām.

(1920. g[ada] 30. okt[obra] spr[iedums] Priedītes l[ietā] Nr. 730.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1928. g. 31.decembra līdz 1930. gada 15. martam. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1929, 180-181. lpp.