Biroja Blogs

11.09.2020.

Pirmstiesas kriminālprocesā sniegto liecību apstiprināšana tiesas izmeklēšanā nenozīmē, ka tās tikušas pārbaudītas

Lieciniekam savas liecības tiesas izmeklēšanā ir jāatkārto. Atsaucoties vienīgi uz to, ka liecinieks ir apstiprinājis pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, tiesa pamato savus secinājumus par apsūdzētā vainīgumu, nebalstoties uz tiesas izmeklēšanā noskaidrotiem lietas apstākļiem.

1408. tēze

Miertiesā L. bij[a] nopratināts kā liecinieks un tiesas sēdes pro­tokolā ierakstīts, ka viņš ir apstiprinājis savu izmeklēšanas tiesnesim dotu liecību, tomēr no protokola nav redzams, ka liecinieks šo savu agrāko liecību būtu atkārtojis miertiesā, resp[ektīvi] būtu apliecinājis tiesas priekša tos apstākļus, par kuriem viņš liecinājis iepriekšējā izmeklēšana. Šādos ap­stākļos jāatzīst, ka Apgabaltiesa, atsaukdamās saivā sprieduma uz lieci­nieka L. liecību, ir dibinājusi savu slēdzienu par apsūdzētā vainīgumu ne­vis uz tiesas izmeklēšanā noskaidrotiem lietas apstākļiem, ka to prasa Kriminālproc[esa] lik[uma] 141. p[ants], bet gan apstākļiem, kuri noskaidrojušies pie izmeklēšanas tiesneša un, spriežot pēc miertiesneša sēdes pro­tokola satura, nebij[a] pārbaudīti tiesas izmeklēšana, ar ko Apgabaltiesa pār­kāpusi minēto Knminālproc[esa] lik[uma] pantu.

(1925. g[ada] 30. apr[īļa] spr[iedums] Sidera 1[ietā] Nr. 165.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim.

Sast. Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1928, 678.–679. lpp.