Biroja Blogs

25.09.2020.

Cēloņsakarības konstatācijai domās jāizslēdz personas darbība no rezultāta kopības

Ja, domās izslēdzot, personas darbību rezultāts nebūtu iestājies vai būtu iestājies citādā veidā, tad ir iespējama cēloņsakarība.

1647. tēze

Priekš tā, lai no objektīvās puses konstruētu personas atbildību par rezultātu, ir nepieciešami, ka vainīgā darbība būtu viens no faktoriem, kas izsaukuši doto rezultātu viņa konkrētā veidā, un, tādā kārtā, no objektīvās puses personas atbildība par rezultātu ir pilnīgi pamatota, ja, domās izslēdzot personas darbību no rezultāta antecedentu* kopības, rezultāts vai nu pavisam nebūtu iestājies, vai būtu iestājies citādā veidā.

Par cēloņsakarības pārtraukšanu starp darbību un rezul­tātu var būt runa tikai tādā gadījumā, ja no subjekta nodomātais rezul­tāts iestājas caur tā sauc[amiem] «klātpienākušiem» apstākļiem, t. i. tādiem ap­stākļiem, kuri no subjekta nodomāto rezultātu izved citādā ceļā, nekā viņš to gribējis, un kuri nevis līdzdarbojas tam faktoram, kuru subjekts rezultāta sasniegšanas dēļ izsaucis ar savu darbību, bet stājās šī faktora vietā, – ciktāļ subjekts jau darbības brīdī nav rēķinājies ar šo klātpienākušo apstākļu iestāšanos kā rezultāta sasniegšanas līdzekli. 

 (1922. g[ada] 28. nov[embra] spr[iedums] Jansons 1[ietā] Nr. 197.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laika posmu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim.

Sast. Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1928, 756.–757. lpp.

 

* Antecedents – med. Iepriekšējais, priekšgājējs; iepriekšējie apstākli, cēlonis; val. Iepriekš minētais vārds, uz ko attiecas vietniekvārds. Pieejams: antecedents