Biroja Blogs
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes
29.04.2024.
60. raksts
Turpinot tēmu par tiesas sēžu protokoliem . . .
Ja likumdevējs pieņemtu šobrīd iecerētos aplamos grozījumus Kriminālprocesa likumā, tad tādā gadījumā tiesas sēžu protokoli būtu jāsastāda un jāparaksta tajā pašā tiesas sēdē.
1465. tēze:
Tiesas sēžu protokolu sastādīšanas kārtību miertiesu iestādēs noteic Kriminālproc[esa] lik[uma] 171., 172. un 201. panti, no kuriem redzams, ka tiesas sēžu protokoli miertiesu iestādēs sastādāmi pašā tiesas sēdē un tur arī parakstāmi un ka lietas dalībniekiem ir tiesība norādīt uz šādā kārtā sastādītu protokolu nepareizībām, pie kam par pusu piezīmēm tiesai jātaisa sevišķs atzinums. Ņemot vērā, ka par tiesas sēdes protokolu saucams tikai galīgi sastādīts un no tiesas parakstīts protokols un nevis tiesnešu vai sekretāra taisītās un protokola veidā neietērptās atzīmes un ka norādījums protokolā pielaistām nepareizībām var taisīt tikai pēc šāda protokola sastādīšanas, – arī Kriminālpro[cesa] lik[uma] 172. p[antā] minētais tiesas atzinums var tikt taisīts pēc tam, kad protokols galīgi sastādīts un parakstīts, jo pretējā gadījumā būtu lieks šāds atzinums un protokolu varētu papildināt, vienkārši ievedot viņā izlaistos datus. Tādēļ jāatzīst par nepareizu Apgabaltiesas lēmums – atstāt bez caurlūkošanas lietas dalībnieka lūgumu izlabot protokolu, aiz tā iemesla vien, ka protokols jau parakstīts, nekonstatējot pie tam vēl, ka pati tiesa izpildījusi Kriminālpro[cesa] lik[uma] 172.–174. p[pantu] prasības. Taisot šādu lēmumu, Apgabaltiesa pārkāpusi Kriminālpro[cesa] lik[uma] 172. pantu.
(1926. g[ada] 29. [janvāra] spr[iedums] Mednis l[ietā] Nr. 146.)
Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1919. g. līdz 1928. gada 31. decembrim. Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1926.