Biroja Blogs

09.10.2020.

Pierādījumi ir vienīgi tiesas priekšā caurlūkoti un pārbaudīti fakti

Ja liecinošā persona atsaka liecināt, iepriekš sniegtās liecības nevar būt tiesas debašu priekšmets. Savukārt šo iepriekš sniegto liecību restaurācija ar procesa virzītāja atstāstījumu tiesā nevar būt pierādījums.

Tēze

[..] Saskaņā ar Kriminālproc[esa] lik[uma] 491. un 724. p[antu] izpratni, gadījumos, kad šajos pantos minētie tiesājam[o] radinieki atsakās no liecības došanas, tiesa nevar operēt ar viņu agrāk tiesas vai iepriekšējā izmeklēšanā nodotu liecību materiāliem, jo attiecīgās personas atteikšanās liecināt nozīmē atteikšanos no jebkādas liecināšanas lietā un atteikušos liecinieku izsacījumi iepriekšējā izmeklēšanā nevar būt par tiesas izmeklēšanas pārbaudes priekšmetu. Liecinieku, arī cietušo, agrākie izsacījumi, ja liecinieks vēlāk izlietojis viņam ar likumu rezervēto tiesību atteikties no liecināšanas lietā, nevar būt, saskaņā ar Kriminālproc[esa] lik[uma] 750. p[antu] par partu debatu priekšmetu, jo debates var skārt vienīgi tiesas priekšā caurlūkotu un pārbaudītu pierādījumu būtību, un tādi izsacījumi nevar arī noderēt kā tiesas sprieduma taisīšanas materiāli.

Kriminālproc[esa] lik[uma] 491. un 724. p[antā] paredzētās tiesības atteikties no liecības došanas gan uz policijas izziņas stadiju likumā burtiski nav attiecinātas, bet ievērojot pievestos apsvērumus, jānonāk pie noteikta slēdziena, ka arī izziņā dotie personas izsacījumi un paskaidrojumi, iestājoties Kriminālproc[esa] lik[uma 724. p[antā] paredzētam stāvoklim, t. i., ja šī persona lietas gaitā izlieto viņai ar likumu piešķirtās tiesības un atsakās no liecības došanas, nevar arī netiešā tiesas atstāstījumu ceļā tiesas priekšā figurēt kā pierādījumu materiāls, jo izziņā doto izsacījumu rekonstruēšana caur izziņas izvedēju – noklaušinātāju nopratināšanu tiesas priekšā nozīmētu Kriminālproc[esa] lik[uma] 724. p[anta] principa apiešanu. [..]

Latvijas Senāta spriedumi (1918–1940). 16. sējums. Senāta Kriminālā kasācijas departamenta spriedumi (1936–1940). Sast. A. Šmite, A. Poriete, atb. red. L. Krūmiņa. Rīga: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, Senatora Augusta Lēbera fonds, 1998, 62887.–6288. lpp.