Biroja Blogs

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēzes

19.03.2024.

30. raksts

Liecinieku liecību patiesuma vērtēšanas veids un vieta

Jautājums par liecinieku liecību patiesumu jāizšķir pēc iespaida, kādu tiesa iegūst par liecinieku klātienē, nevis vadoties no abstrakta pieņēmuma, ka policijā iepriekš nekad nesagroza liecinājuma saturu.

2330. tēze

Jautājums par liecinieku liecību spēku ir izšķirams ne­vis izejot no kādas abstraktas tēzes, bet vienīgi no tiem iespaidiem, kā­dus tiesa, pēc savas pārliecības, saņem no liecinieka, kad viņš tiesas priekšā nodod savu liecību, kā arī no konkrētā lietā noskaidroto apstākļu kopapsvēruma un novērtējuma. Tādēļ ir jāatzīst par pareizu Tiesu Palātas slēdziens, ka tas apstāklis, ka pie prasības lietas iztiesāšanas civil­procesuālā kārtībā miertiesnesis jau novērtējis zināma liecinieka liecības spēku, nesaista krimināltiesu pie šā paša liecinieka liecības spēka novēr­tēšanas par tiem pašiem apstākļiem, par kuriem viņš devis liecību pra­sības lietā.

(1930. g[ada] 5. nov[embra] spr[iedums] Ceriņa l[ietā] Nr. 597.)

Latvijas Senāta Kriminālā Kasācijas Departamenta spriedumu tēžu pilnīgs kopojums ar likumu un priekšmetu alfabētiskiem rādītājiem. Aptver laikmetu no 1930. g. 15.marta līdz 1931. gada 15. septembrim.Sastādījis Senāta virssekretārs Fridrich Kamradziuss. Autora izdevums. Rīga: Valters un Rapa, 1930, 154. lpp.